Marija Karaliene, mūsu ticības lielā dogma

Šis ir fragments no angļu grāmatas My Catholic Faith! 8. nodaļa:

Labākais veids, kā noslēgt šo sējumu, ir pārdomāt mūsu Svētās Svētās Mātes kā visu svēto karalienes un mātes galīgo un krāšņo lomu šajā jaunajā laikmetā. Viņam jau ir bijusi būtiska loma pasaules glābšanā, bet viņa darbs nav pabeigts. Ar savu nevainojamo ieņemšanu viņa kļuva par perfektu Glābēja instrumentu un līdz ar to arī visu dzīvo jauno Māti. Būdama šī jaunā māte, viņa atceļ Ievas nepaklausību, turpinot brīvi izvēlēties perfektu sadarbību un paklausību Dieva dievišķajam plānam. Pie krusta Jēzus atdeva savu māti Jānim, kas ir simbols tam, kā viņš viņu atdod mēs visi kā mūsu jaunā māte. Tāpēc, ciktāl mēs esam Kristus Miesas locekļi, Viņa Dēla Miesas locekļi, mēs arī pēc Dieva plāna esam šīs mātes bērni.

Viens no mūsu ticības principiem ir tāds, ka, pabeidzot dzīvi uz Zemes, mūsu Svētā Māte miesu un dvēseli aizveda uz Debesīm, lai visu mūžu būtu kopā ar savu Dēlu. Un tagad, no vietas debesīs, viņai tiek piešķirts unikālais un vienskaitliskais visu dzīvo karalienes tituls! Tagad viņa ir Dieva valstības karaliene un visu mūžu būs šīs karalienes karaliene!

Kā karaliene viņai patīk arī unikālā un vienīgā dāvana būt žēlastības starpniekam un izplatītājam. Vislabāk to saprot šādi:

- Nevainīgās ieņemšanas brīdī viņa tika pasargāta no visiem grēkiem;

– Rezultātā tas bija vienīgais cilvēka instruments, ar kuru Dievs varēja uzņemties miesu;

- Dievs Dēls ar viņas starpniecību caur Svētā Gara spēku un darbu kļuva miesa;

- Caur šo vienu dievišķo Dēlu, kurš tagad ir miesā, notika pasaules glābšana;

- Šo pestīšanas dāvanu mums nodod žēlastība. Žēlastība nāk galvenokārt caur lūgšanu un sakramentiem;

- TAD, tā kā Marija bija instruments, caur kuru Dievs ienāca mūsu pasaulē, viņa ir arī instruments, caur kuru nāk visa žēlastība. Tas ir visa, kas atvasināts no iemiesojuma, instruments. Tāpēc viņa ir Žēlastības Starpniece!

Citiem vārdiem sakot, Marijas starpniecības darbība iemiesojumā nebija tikai vēsturisks akts, kas notika jau sen. Drīzāk viņas māte ir kaut kas nepārtraukts un mūžīgs. Tā ir mūžīgā pasaules Glābēja māte un ir mūžīgs instruments visam, kas mums nāk no šī Glābēja.

Dievs ir avots, bet Marija ir instruments. Un viņa ir instruments, jo Dievs to gribēja. Viņa neko nevar izdarīt viena, bet viņai tā nav jādara vienai. Tas nav Glābējs. Viņa ir rīks.

Līdz ar to mums mūžīgajā pestīšanas plānā ir jāuztver tās loma kā krāšņa un būtiska. Veltījums viņai ir veids, kā vienkārši atpazīt patiesību. Tas nav tikai gods, ko mēs viņai piešķiram, pateicoties par sadarbību Dieva plānā, drīzāk tā ir atzinība par viņas pastāvīgo lomu kā žēlastības starpniecībai mūsu pasaulē un mūsu dzīvē.

No debesīm Dievs to viņai neatņem. Drīzāk viņa kļuva par mūsu māti un karalieni. Un viņa ir cienīga māte un karaliene!

Es sveicu jūs, Svētā karaliene, žēlsirdības māte, mūsu dzīvi, mūsu saldumu un cerību! Mēs saucam pie jums, nabaga izraidītie Ievas bērni. Jums mēs sūtām mūsu nopūtas, žēlabas un asaras šajā asaru ielejā! Tāpēc pagriezieties, visžēlīgākais aizstāvis, žēlastības acis pret mums un pēc tam, mūsu trimda, parādiet mums savas dzemdes svētītos augļus, Jēzu, ak, žēlīgā, mīlošā, mīļā Jaunava Marija.

V. Lūdziet par mums, svētā Dieva Māte.

A. Lai mūs varētu padarīt Kristus solījumu cienīgus.