9. jūnija meditācija "Svētā Gara misija"

Kungs, piešķirot mācekļiem pilnvaras dzemdēt cilvēkus Dievā, sacīja viņiem: “Ejiet, māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā” (Mt 28:19).
Tas ir Gars, kuru caur praviešiem Tas Kungs pēdējā laikā apsolīja izliet saviem kalpiem un viņa kalpiem, lai viņi saņemtu pareģojuma dāvanu. Tāpēc tas nolaidās arī pie Dieva Dēla, kurš kļuva par cilvēka dēlu, pierodot dzīvot cilvēcē, atpūsties cilvēku vidū un pakavēties Dieva radībās, darbinot tajos Tēva gribu un atjaunojot viņus no vecā cilvēka uz Kristus jaunumu.
Lūka stāsta, ka šis Gars pēc Tā Kunga pacelšanās ieradās pie mācekļiem Vasarsvētkos ar gribu un spēku iepazīstināt visas tautas ar Jaunās Derības dzīvi un atklāsmi. Tādā veidā viņi būtu kļuvuši par apbrīnojamu kori, lai pilnīgā vienošanās veidā iekodētu slavēšanas himnu Dievam, jo ​​Svētais Gars būtu atcēlis attālumus, novērsis neapmierinātību un pārvērtis tautu sapulci kā pirmos augļus, ko piedāvāt Dievam.
Tāpēc Tas Kungs apsolīja pats aizsūtīt Paraclītu, lai tas mums būtu patīkams Dievam. Patiesībā, tāpat kā milti ne apvienojas vienā mīklas masā, ne arī kļūst par vienotu maizi bez ūdens, tāpēc pat mēs, nesaskaņoti ļaudis, nevarējām kļūt par vienīgā baznīca Kristū Jēzū bez “ūdens”, kas nāk no debesīm. Un tāpat kā sausa zeme nevar nest augļus, ja tā nesaņem ūdeni, tā arī mēs, vienkārša un tukša sausa koksne, dzīvības augļus nekad nebūtu nesuši bez “Lietus”, kas būtu brīvi sūtīts no augšas.
Kristības tualete ar Svētā Gara darbību mūs visus apvienoja dvēselē un ķermenī tajā vienotībā, kas mūs pasargā no nāves.
Dieva gars nolaidās uz Kungu kā gudrības un saprāta gars, padoma un stipruma gars, zinātnes un dievbijības gars, Dieva baiļu gars (sal. Is. 11: 2).
Tad Kungs savukārt deva šo Garu Baznīcai, nosūtot Paraclete no debesīm uz visu zemi, no kurienes, kā viņš pats teica, velns tika izmests kā krītošs zibens (sal. Lk 10:18). Tāpēc Dieva rasa mums ir nepieciešama, jo mums nav jādedzina un jākļūst neveiksmīgiem, un, ja atrodam apsūdzētāju, mums var būt arī advokāts.
Tas Kungs Svētajam Garam uztic, ka cilvēks paklupa zagļiem, tas ir mēs. Viņš jūtas žēlīgs par mums un aptin mūsu brūces un piešķir divus denārijus ar ķēniņa tēlu. Tādā veidā, iespiežot mūsu garā, izmantojot Svētā Gara darbu, tēva un Dēla attēlu un uzrakstu, viņš liek mums uzticētajiem talantiem nest augļus, jo tad mēs tos pavairotu Kungam.