Šodienas meditācija: Ko mēs dosim pretī Tam Kungam par visu, ko viņš mums dod?

Kādā valodā varētu pareizi uzsvērt Dieva dāvanas? Patiesībā viņu skaits ir tik liels, lai izvairītos no jebkura saraksta. Viņu varenība ir tāda un tāda, ka pat vienam no viņiem būtu jāmudina mūs bezgalīgi pateikties donoram.
Bet ir labvēlība, kuru, pat ja mēs gribētu, mēs nekādā gadījumā nevarētu pāriet klusumā. Patiešām, nevarētu pieļaut, ka nevienai personai, kas apveltīta ar saprātīgu prātu un spējīga pārdomāties, nevajadzētu izteikt nevienu vārdu, pat ja tas ir krietni zem pienākuma, par dievišķo labumu, ko mēs drīz atgādināsim.
Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības. Tas viņam sagādāja saprātu un saprātu atšķirībā no visām citām dzīvajām būtnēm uz zemes. Tas viņam deva iespēju priecāties par zemes paradīzes satriecošo skaistumu. Un beidzot padarīja viņu suverēnu par visām lietām pasaulē. Pēc čūskas maldināšanas, grēkā krišanas un grēka, nāves un bēdu dēļ viņš neatstāja radību liktenim. Tā vietā viņš deva viņai likumu, lai palīdzētu viņai, eņģeļiem - aizsargāt un aizbildnībā, un sūtīja praviešus labot netikumus un mācīt tikumu. Ar represēto sodu draudiem un ļaunuma bezspēcības izskaušanu. Ar saviem solījumiem viņš stimulēja labā neskaidrību. Nereti viņš jau iepriekš parādīja šajā vai tajā cilvēkā labas vai sliktas dzīves galīgo likteni. Viņš neinteresēja vīrieti pat tad, kad viņš neatlaidīgi pastāvēja savā nepaklausībā. Nē, savā labestībā Tas Kungs mūs nav pametis pat nejēdzības un bezkaunības dēļ, ko izrādījām, nicinot mums piedāvātos godus un mīdot savu mīlestību kā labdari. Drīzāk caur Kungu Jēzu Kristu viņš mūs ir aicinājis atpakaļ no nāves un atjaunojis jaunu dzīvi.
Šajā brīdī pat labuma gūšanas veids raisa vēl lielāku apbrīnu: "Kaut arī tam ir dievišķs raksturs, viņš savu vienlīdzību ar Dievu neuzskatīja par greizsirdīgu dārgumu, bet sevi izģērba, pieņemot kalpa stāvokli" (Fils 2, 6-7). Viņš arī uzņēma mūsu ciešanas un uzņēma mūsu sāpes, par mums viņu satrieca tā, ka ar viņa brūcēm mēs tikām dziedināti (sal. Iz 53, 4-5), un atkal viņš mūs atpestīja no lāsta, mūsu dēļ kļūstot par sevi. (sal. Gal 3:13), un piedzīvoja ārkārtīgi negodīgu nāvi, lai mūs atgrieztu krāšņā dzīvē.
Viņš neapmierinājās ar aicinājumu mūs atgriezties no nāves uz dzīvi, bet drīzāk lika mums piedalīties arī savā dievišķībā un tur sagatavot mūžīgo godību, kas pēc savas būtības pārsniedz jebkuru cilvēka vērtējumu.
Ko tad mēs varam atdot Kungam par visu, ko viņš mums ir devis? (sal. Ps 115, 12). Viņš ir tik labs, ka pat neprasa atbildi: tā vietā viņš ir laimīgs, ka mēs viņam atbildam ar savu mīlestību.
Domājot par šo visu, es palieku it kā pārbijusies un pārsteigta no bailēm, ka mana prāta viegluma vai neko neuztraucošu iemeslu dēļ tas mani vājinās Dieva mīlestībā un pat kļūs par kauna un negoda cēloni Kristum.