Šodienas meditācija: Dievs mums ziedojis, pats labestības avots

Ikgadējā Svētās Agatas piemiņa mūs pulcēja šeit, lai godinātu mocekli, kurš ir tik sens, bet arī mūsdienās. Faktiski šķiet, ka pat šodien viņa uzvar savā cīņā, jo katru dienu viņa tiek kronēta un izrotāta ar dievišķās žēlastības izpausmēm.
Sant'Agata dzimis no nemirstīgā Dieva Vārda un no viņa vienīgā Dēla, kurš nomira kā cilvēks mūsu labā. Patiesībā Svētais Jānis saka: "Tiem, kas viņu uzņēma, viņš deva spēku kļūt par Dieva bērniem" (Jņ 1:12).
Agata, mūsu svētais, kurš mūs uzaicināja uz reliģisko banketu, ir Kristus līgava. Tā ir jaunava, kas purpināja savas lūpas ar Jēra asinīm un ar savu meditāciju baroja garu ar dievišķā mīļotāja nāvi.
Svētā nozagšanai ir Kristus asiņu krāsas, bet arī jaunavības krāsas. Tādējādi Sv. Agatas liecība kļūst par neizsmeļamas daiļrunības apliecinājumu visām nākamajām paaudzēm.
Sant'Agata ir patiešām labs, jo, būdams no Dieva, viņa dzīvesbiedra pusē ir padarīt mūs par šī labuma līdzdalībniekiem, kuru vērtībai un nozīmei ir viņa vārds: ahāts (t.i., labs), kas mums dāvināts kā dāvana labestības avots, Dievs.
Patiesībā, kas ir izdevīgāk nekā visaugstākais labums? Un kurš gan varētu atrast kaut ko tādu, ko vislabāk svinēt ar slavēšanu par labu? Tagad Agata nozīmē "laba". Tā labestība tik labi atbilst nosaukumam un realitātei. Agata, kura par saviem krāšņajiem darbiem nes krāšņu vārdu un tajā pašā vārdā parāda mums izcilos darbus, ko viņa ir paveikusi. Agata mūs pat piesaista ar savu vārdu, lai visi labprāt gribētu satikt viņu, un viņa mūs māca ar savu piemēru, lai visi, neapstājoties, sacenstos savā starpā, lai sasniegtu patieso labumu, kas ir tikai Dievs.