Šodienas meditācija: labdarības prioritāte

Kāpēc, brāļi, uz zemes, kāpēc mēs neesam ļoti laipni, meklējot iespējas savstarpējai pestīšanai, un vai mēs nesniedzam viens otram palīdzību tur, kur mēs to uzskatām par visnepieciešamāko, brālīgi nesot viens otra nastas? Gribēdams to mums atgādināt, apustulis saka: "Nest viens otra nastu, lai jūs piepildītu Kristus likumu" (Gal 6: 2). Un citur: nesiet viens otru ar mīlestību (sal. Ef 4: 2). Tas neapšaubāmi ir Kristus likums.
Kas manā brālī kāda iemesla dēļ - vai nepieciešamības, ķermeņa vājuma vai tikumības viegluma dēļ - es redzu, ka nespēju izlabot, kāpēc es to nevaru paciest ar pacietību? Kāpēc es par to nerūpējos ar mīlestību, kā teikts: vai viņu mazie tiks nēsāti manās rokās un noglāstīti uz ceļiem? (sal. Vai 66, 12). Varbūt tāpēc, ka man pietrūkst labdarības, kas cieš visu, kas ir pacietīga, izturīga un laipna, mīlot saskaņā ar Kristus likumu! Ar savu aizraušanos viņš uzņēma mūsu ļaunumu un ar līdzjūtību uzņēma mūsu sāpes (sal. Iz 53: 4), mīlot tos, ko viņš atnesa, un atvedot tos, kurus mīlēja. No otras puses, tas, kurš naidīgi uzbrūk savam brālim, kuram tas vajadzīgs, vai kurš grauj viņa vājumu, neatkarīgi no tā, neapšaubāmi pakļauj sevi velna likumam un to īsteno. Tāpēc izmantosim izpratni un praktizēsim brālību, cīnīsimies ar vājumu un tikai vajāsim netikumus.
Dievam vispieņemamākā rīcība ir tā, kas, kaut arī pēc formas un stila mainās, ar lielu sirsnību seko Dieva mīlestībai un viņam tuvākā mīlestībai.
Labdarība ir vienīgais kritērijs, pēc kura viss ir jādara vai nav jādara, jāmaina vai nemainās. Principam ir jāvirza katra darbība un mērķis, uz kuru tai jātiecas. Rīkojoties attiecībā uz to vai iedvesmojoties no tā, nekas nav neatgriezenisks un viss ir labi.
Lai viņš cienīgi piešķir mums šo labdarību, tādu, kurai mēs bez tās nevaram iepriecināt, bez kuras mēs nevaram darīt pilnīgi neko, kas dzīvo un valda, Dievs, bezgalīgus gadsimtus. Āmen.