Meditācija šodien: Nācaretes piemērs

Nācaretes nams ir skola, kurā sāka saprast Jēzus dzīvi, tas ir, Evaņģēlija skola. Šeit mēs iemācāmies novērot, klausīties, meditēt, iekļūt šīs tik vienkāršās, pazemīgās un skaistās Dieva Dēla izpausmes dziļajā un tik noslēpumainajā nozīmē. Varbūt mēs arī gandrīz nemanot mācāmies atdarināt.
Šeit mēs apgūstam metodi, kas ļaus mums uzzināt, kas ir Kristus. Šeit mēs atklājam nepieciešamību vērot priekšstatu par viņa uzturēšanos mūsu vidū: tas ir, vietām, laikiem, paražām, valodu, svētajiem rituāliem, īsāk sakot, visu, ko Jēzus mēdza izpaust pasaulei.
Šeit visam ir balss, visam ir nozīme. Šeit, šajā skolā, mēs noteikti saprotam, kāpēc mums ir jābūt garīgai disciplīnai, ja vēlamies sekot evaņģēlija mācībai un kļūt par Kristus mācekļiem. Ak! cik labprāt mēs vēlētos atgriezties bērnībā un ievietot sevi šajā pazemīgajā un cildenajā Nācaretes skolā! Cik dedzīgi mēs vēlētos sākt no jauna, tuvu Marijai, lai uzzinātu patieso dzīves zinātni un dievišķo patiesību augstāko gudrību! Bet mēs ejam tikai cauri, un mums ir jāatsakās no vēlmes šajā namā turpināt zināt nekad nepabeigto veidojumu Evaņģēlija izpratnei. Tomēr mēs neatstāsim šo vietu, ja gandrīz zaglīgi nebūsim savākuši dažus īsus brīdinājumus no Nācaretes nama.
Pirmkārt, tas mums māca klusumu. Ak! ja mūsos atdzimtu cieņa par klusumu, apbrīnas vērta un neaizstājama gara atmosfēra: kamēr mūs satriec tik daudz dungu, trokšņu un sensacionālu balsu mūsu laika drudžainajā un juceklīgajā dzīvē. Ak! Nazaretes klusums, iemāciet mums būt stingriem labās domās, nodomā pret iekšējo dzīvi, gatavi labi sadzirdēt Dieva slepenās iedvesmas un patieso meistaru mudinājumus. Māciet mums, cik svarīgs un vajadzīgs ir sagatavošanās, izpētes, meditācijas, dzīves iekšienes, lūgšanas darbs, kuru Dievs viens pats redz slepenībā.
Šeit mēs saprotam ģimenes dzīves veidu. Nazarets mums atgādina, kāda ir ģimene, kāda ir mīlestības kopība, tās stingrais un vienkāršais skaistums, svētais un neaizskaramais raksturs; redzēsim, cik mīļa un neaizstājama ir izglītība ģimenē, iemācīsim mums tās dabisko funkciju sociālajā kārtībā. Visbeidzot mēs apgūstam darba stundu. Ak! namdara mājas, galdnieka dēla mājas! Šeit mēs galvenokārt vēlamies izprast un svinēt likumu, protams, bargu, bet cilvēku grēku izpirkšanu; šeit paaugstināt darba cieņu tā, lai to izjustu visi; atcerieties zem šī jumta, ka darbs nevar būt pašmērķis, bet gan tas, ka tas saņem savu brīvību un izcilību ne tikai no tā, ko sauc par ekonomisko vērtību, bet arī no tā, kas to pagriež cildenā mērķī; šeit beidzot mēs vēlamies sveikt visas pasaules strādniekus un parādīt viņiem lielisko modeli, viņu dievišķo brāli, visu to taisnīgo lietu pravieti, kas viņus satrauc, tas ir, mūsu Kungu Kristu.