Šodienas meditācija: Viena dvēsele divos ķermeņos

Mēs bijām Atēnās, izlidojām no tās pašas dzimtenes, sadalījāmies līdzīgi kā upes tecējums dažādos reģionos pēc vēlēšanās mācīties un atkal kopā, kā pēc vienošanās, bet patiesībā ar dievišķu rīcību.
Tad es ne tikai jutos satriekts no mana lielā Bazilika par viņa paražu nopietnību un viņa runu briedumu un gudrību, bet arī pamudināju citus rīkoties tāpat, kā viņu nezināja. Daudzi tomēr viņu jau augstu novērtēja, jau iepriekš viņu pazīstot un klausoties.
Kas sekoja? Tas, ka gandrīz viņš viens pats, starp visiem tiem, kas ieradās Atēnās studēt, tika uzskatīts par neierastu kārtību, sasniedzot aplēsi, kas viņu izvirzīja krietni virs vienkāršajiem mācekļiem. Šis ir mūsu draudzības sākums; līdz ar to mūsu ciešo attiecību stimuls; tāpēc jutāmies pārņemti no savstarpējas pieķeršanās.
Kad laika gaitā mēs viens otram izteicām savus nodomus un sapratām, ka gudrības mīlestība ir tas, ko mēs abi meklējam, tad mēs abi kļuvām viens par otru: domubiedri, pusdienotāji, brāļi. Mēs tiecāmies pēc tā paša labuma un katru dienu dedzīgāk un tuvāk attīstījām savu kopējo ideālu.
Tāda pati tieksme pēc mums vadīja mūs par visu, kas satrauc skaudību; tomēr starp mums nav skaudības, tā vietā tika novērtēta līdzināšanās. Tā bija mūsu sacīkste: nevis kurš bija pirmais, bet kurš ļāva otram būt.
Likās, ka mums ir viena dvēsele divos ķermeņos. Ja mēs nedrīkstam absolūti uzticēties tiem, kas saka, ka viss ir ikvienā, mums ir jātic bez vilcināšanās, jo tiešām viens bija gan vienā, gan otrā.
Vienīgā nodarbošanās un tieksme pēc abiem bija tikumība, un, dzīvojot saspringti pēc nākotnes cerībām, un izturoties tā, it kā mēs būtu padzīti no šīs pasaules, pat pirms aiziešanas no pašreizējās dzīves. Tāds bija mūsu sapnis. Tāpēc mēs savu dzīvi un izturēšanos virzījām uz dievišķo baušļu ceļu un pamudinājām viens otru uz tikumības mīlestību. Un nevajag pārmest, ka tas ir prātīgs, ja es saku, ka mēs bijām norma un noteikums atšķirt labo no ļauna.
Un, lai gan citi saņem savus titulus no vecākiem vai arī ja viņi paši tos iegūst no savas dzīves aktivitātēm un uzņēmējdarbības, mums tā vietā bija liela realitāte un liels gods būt un saukt mūs par kristiešiem.