Medžugorjē: redzētā Jeļena stāsta par sāpju redzējumu pasaulē

Jeļena stāsta par sāpju redzējumu:

Kad parādījās Dieva Māte, es redzēju tik spēcīgu gaismu, ka man sāpēja galva. Tad man sāka sāpēt acis, tad ausis un zobi; tad sāpes izplatījās uz manām rokām un ceļiem, uz pēdām, un galu galā sāpēja viss ķermenis.

Caur gaismu Dievmāte divreiz teica: "Lūdziet, lai mana mīlestība izplatās pār visu pasauli." Tad es jutos kā no jauna piedzimusi.

Dievmāte atkārto: «Lūdziet! Tas dos jums spēku nodoties Miera Karalienes mērķiem! Kaut kas man teica, ka šoreiz man būs bēdīgs redzējums; tāpēc es lūdzu Dievmāti, lai to vakaru nerāda, jo negribēju skumt.

Bet viņa teica: „Jums ir jāredz šīs pasaules ciešanas. Nāc, es tev parādīšu. Paskatīsimies uz Āfriku». Un viņš man rādīja cilvēkus, kas ceļ māla mājas; Zēni nesa salmus. Tad es redzēju māti ar savu bērnu: viņa raudāja. Viņa piecēlās un devās uz citu māju, lai pajautātu tur esošajiem cilvēkiem, vai viņiem nav ko ēst, jo viņas bērns mirst no bada: viņi atbildēja, ka viņi jau ir iztērējuši to mazo ūdeni, kas bija palicis. Kad māte atgriezās pie bērna, viņa raudāja, un bērns viņai jautāja: "Mammu, vai visi pasaulē ir tādi?" Viņa atbildēja, ka nedomā, un viņš vēlreiz jautāja: "Mammu, kāpēc mēs esam patiešām izsalkuši?" Māte raudāja, un bērns nomira.

Tad man parādījās cita māja, kur cita sieviete, arī melna, tikko pasūtīja un redzēja, ka vairs nav ko ēst. Bērni bija apēduši pat pēdējās drupačas, nekas nebija palicis pāri. Un visi - mājas priekšā bija daudz - teica: "Vai ir kāds, kas mūs mīl, vai ir kāds, kas dos mums nedaudz lietus un maizes?". Māte, kuras bērns bija miris, domāja, vai ir kāds, kas viņu mīl.

Tad Dievmāte teica, ka viņa man parādīs Āziju: tur bija karš. Es redzēju lielas drupas un blakus cilvēku, kurš nogalināja otru. Tas bija briesmīgi. Mēs šāvām, un vīrieši no bailēm kliedza. Tad es ieraudzīju Ameriku. Tur man parādīja ļoti jaunu zēnu un meiteni. Viņi smēķēja, un Jaunava man paskaidroja, ka tās ir narkotikas; viņš man arī parādīja dažus, kas to injicēja. Es sajutu lielas sāpes galvā, kad redzēju, kā viens brālis otram iedūra sirdī. Upuris bija karavīrs."

Galu galā es redzēju dažus cilvēkus lūdzam un laimīgus, un es jutos nedaudz atvieglots. Tad Dieva Māte visus svētīja!