Medjugorje: sapņotājs Marjia "ko mēs darām?"

MĒS PAT TO NEKLAUSAIM, Mēs tikai vēlamies darīt savu

"Ko mēs darām?
Ādas skaistuma krēmos ir i
nabaga abortētu mazuļu paliekas!
Pat vakcīnās! Mēs palikām traki! Tas ir mūsdienu pasaules neprāts...
ES nesaprotu.
Šķiet, ka pasaule šodien sastāv no spēcīgākiem, inteliģentākiem vīriešiem, kas ir vairāk priekšā, un tā vietā mēs baidāmies no maza vīrusa! ...

Mēs šodien baidāmies...
jo mēs nepietiekami uzticamies Dievam!

Šķiet, ka Dievs neuzklausa mūsu lūgšanas, šķiet, ka Dievs ir tālu.
Tā ir pasaule, tas ir modernisms, visas ideoloģijas, kas mūs ieliek mūsu galvās un sirdīs.
Dievs mums deva brīvību,
bet pasaule vēlas to mums atņemt...
Kur ir Gars? Daudzi izdara pašnāvību.

Daudzi neredz izeju, jo viņiem nav Dieva.
Mēs esam kļuvuši kā dzīvnieki, kas redz zaļo zālienu, tikai ēd.
Dzīve nav tikai ēšana, dzeršana, gulēšana un darbs.
Mēs atšķiramies no dzīvniekiem
jo mums ir gars.
Dievmāte mums to daudzkārt atgādina
mēs sakām, ka esam kristieši, bet mums nav drosmes liecināt, mums nav drosmes likt Krustu, ņemt Rožukroni rokās.

Es redzu, ka, atrodoties Medjugorjē, mēs visi esam izgreznoti ar daudziem rožukroniem, svētītām medaļām utt., bet kad esam tālu no
Medjugorje, šķiet, ka Dievs neeksistē.
Tāpēc Dievmāte mums atgādina:
"Atgriezieties pie Dieva un viņa baušļiem."

Jo, ja mums ir Dievs un dzīvojam pēc Viņa baušļiem, tad Svētais Gars darbosies tur
tas mainīsies un mēs jutīsim vajadzību liecināt.
Līdz ar mūsu liecību mainīsies arī zemes virsa, kas ir ļoti vajadzīga
par atjaunošanos ne tikai garīgi, bet es ticu arī morāli un
fiziski.
Drosme! Dosimies šajā ceļojumā kopā. Ar mums var notikt nelaime, infarkts un tad mēs sev jautāsim: kā mēs dzīvojām?
Ko mēs darījām? Par mūsu garīgo dzīvi vai tikai no dienišķās maizes? ...

dzīve ir īsa un mūs sagaida mūžība.
Dievmāte mums parādīja debesis, šķīstītavu un elli, lai pateiktu, ka, ja esam kopā ar Dievu, mēs esam glābti;
ja mēs neesam ar Dievu, mēs esam lemti.

Ja mēs dzīvojam kopā ar Dievu, mēs esam priekā, pat ja mums ir audzējs.
Es atceros cilvēku, kuram bija audzējs un kurš man nāca, lai pateiktos Dievmātei.
Es viņam jautāju: "Kā? Bet tev ir apnicis
vēzis!"
Viņš atbildēja: “Ja es nebūtu slims, es nekad nebūtu ieradies Medjugorjē, mana ģimene nekad nebūtu lūgusi.
Pateicoties manai slimībai, visa mana ģimene ir atgriezusies.

Viņš nomira ar lūgšanu sirdī.
Es atceros, ka viņš man teica: “Ja es būtu miris
pēkšņi mana ģimene būtu strīdējusies par visu, kas man bija palicis pāri, bet tagad es zinu, ka mana ģimene paliks kopā, jo tagad viņus ir svētījis Tas Kungs.

? Marjia komentārs par 25. gada 2020. maija ziņojumu