Medjugorje "nav miera, kur cilvēki nelūdz"

"Dārgie bērni! Šodien es jūs aicinu dzīvot mieru savās sirdīs un ģimenēs, bet nav miera, bērni, kur viens nelūdzas un nav mīlestības, nav ticības. Tāpēc, bērni, es aicinu jūs visus šodien atkal izlemt par pārvēršanu. Es esmu jums tuvu un aicinu jūs visus nākt, bērni, manās rokās, lai palīdzētu jums, bet jūs nevēlaties, un tāpēc sātans jūs kārdina; pat mazākajās lietās tava ticība neizdodas; tāpēc, bērniņi, lūdzieties, un caur lūgšanu jums būs svētība un miers. Paldies, ka atbildējāt uz manu zvanu. "
25. gada 1995. marts

Dzīvojiet mieru sirdīs un ģimenēs

Miers noteikti ir katras sirds un katras ģimenes lielākā vēlme. Tomēr mēs redzam, ka arvien vairāk ģimeņu nonāk liktenī un tāpēc tiek iznīcinātas, jo tām trūkst miera. Marija kā māte mums paskaidroja, kā dzīvot mierā. Pirmkārt, lūgšanā mums jāpieiet tuvāk Dievam, kurš mums dod mieru; tad mēs atveram Jēzum savas sirdis kā zieds saulē; tāpēc mēs viņam atveramies atzīšanās patiesībā, lai viņš kļūtu par mūsu mieru. Šī mēneša vēstījumā Marija atkārto, ka ...

Nav miera, bērni, kur viens nelūdzas

Un tas ir tāpēc, ka tikai Dievam ir vienīgais patiesais miers. Viņš mūs sagaida un vēlas dot mums miera dāvanu. Bet, lai miers tiktu saglabāts, mūsu sirdīm jāpaliek tīrai, lai patiesi atvērtu Viņam, un tajā pašā laikā mums ir jāpretojas visiem kārdinājumiem pasaulē. Tomēr ļoti bieži mēs domājam, ka pasaules lietas mums var dot mieru. Bet Jēzus ļoti skaidri pateica: "Es jums dodu savu mieru, jo pasaule nevar jums dot mieru". Ir fakts, kas mums būtu jāpārdomā, proti, iemesls, kāpēc pasaule spēcīgāk nepieņem lūgšanu kā miera ceļu. Kad Dievs caur Mariju mums saka, ka lūgšana ir vienīgais veids, kā iegūt un uzturēt mieru, mums visiem vajadzētu nopietni uztvert šos vārdus. Mums ar pateicību ir jādomā par Marijas klātbūtni mūsu vidū, par viņas mācībām un to, ka viņa jau daudzu cilvēku sirdis ir virzījusi uz lūgšanu. Mums jābūt ļoti pateicīgiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri lūdzas un seko sirds Marijas nodomiem. Mēs esam pateicīgi par daudzajām lūgšanu grupām, kuras nenogurstoši tiekas nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša un kuras sanāk kopā lūgt mieru.

Nav mīlestības

Mīlestība ir arī miera nosacījums, un tur, kur nav mīlestības, nevar būt miera. Mēs visi esam pierādījuši, ka, ja nejūtamies kādam mīlēti, mēs nevaram būt mierā ar viņu. Mēs nevaram ēst un dzert kopā ar šo cilvēku, jo mēs jūtam tikai spriedzi un konfliktus. Tātad mīlestībai jābūt tur, kur vēlamies, lai iestājas miers. Mums joprojām ir iespēja padarīt mūs mīļus no Dieva un mieru ar viņu, un no šīs mīlestības mēs varam smelties spēku mīlēt citus un tāpēc dzīvot mierā ar viņiem. Ja mēs atskatāmies uz pāvesta 8. gada 1994. decembra vēstuli, kurā viņš galvenokārt aicina sievietes kļūt par miera skolotājām, mēs esam atraduši veidu, kā saprast, ka Dievs mūs mīl, un smelties spēku mācīt mieru citiem. Un tas galvenokārt jādara ar bērniem ģimenēs. Tādā veidā mēs varēsim triumfēt pār iznīcību un visiem pasaules ļaunajiem gariem.

Nav ticības

Ticības iegūšana, vēl viens mīlestības nosacījums, nozīmē dot savu sirdi, dot savas sirds dāvanu. Tikai ar mīlestību var dot sirdi.

Daudzos vēstījumos Dievmāte stāsta mums, ka jāatver mūsu sirds Dievam un jāatstāj viņam pirmā vieta mūsu dzīvē. Dievs, kurš ir mīlestība un miers, prieks un dzīve, vēlas kalpot mūsu dzīvei. Uzticēties viņam un atrast viņā mieru nozīmē ticēt. Ticības esamība nozīmē arī būt stingram, un cilvēks un viņa gars nevar būt stingri, izņemot Dievu, jo Dievs mūs ir radījis pats

Mēs nevaram atrast uzticību un mīlestību, ja vien pilnībā nepaļaujamies uz Viņu, ja ticība nozīmē ļaut Viņam runāt un vadīt mūs. Un tāpēc caur uzticēšanos Dievam un kontaktu ar viņu mēs izjutīsim mīlestību, un pateicoties šai mīlestībai mēs varēsim būt mierā ar apkārtējiem. Un Marija to vēlreiz atkārto mums ...