Medjugorje: vīzija par Jēzus piedzimšanu, ko saņēma vizionāre Jeļena

22. gada 1984. decembra vēstījums (ziņojums dots lūgšanu grupai)
(Jēzus piedzimšanas vīzija, ko sniedza vizionāre Jeļena Vasiļja, tiek vēstīta ar tiem pašiem vārdiem, ar kādiem viņa toreiz ziņoja, red.) “Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem kinoteātrī Citluk rādīja filmu, kurā cita starpā iepazīstināja ar Jēzus dzimšanu. Filma sākās pulksten 19:XNUMX. Mēs ar Marijanu katru vakaru gājām uz misi un pēc tam apstājāmies baznīcā uz citām lūgšanām un rožukroni. Es ļoti gribu iet uz kino, bet tētis atgādināja, ka esmu apsolījis madonietei katru vakaru apmeklēt misi un tāpēc nevaru iet uz kino. Tas mani ļoti apbēdināja. Tad man parādījās Dievmāte un teica: “Neskumsti! Ziemassvētkos es jums parādīšu, kā piedzima Jēzus." Un lūk, kā Ziemassvētku dienā, saskaņā ar Madonas solījumu, man bija vīzija par Jēzus piedzimšanu. Sākumā redzu eņģeli, kurš uzreiz pazūd un viss satumst. Tumsa pamazām kļūst par zvaigžņotām debesīm. Pie apvāršņa redzu, ka kāds tuvojas. Tas ir svētais Jāzeps ar nūju rokā. Ejiet pa akmeņainu ceļu, kura galā ir dažas apgaismotas mājas. Viņa pusē, uz mūļa, es redzu ļoti skumjo Madonnu. Viņa Džuzepei saka: “Esmu ļoti nogurusi. Es ļoti vēlētos, lai kāds mūs uzņemtu pa nakti." Un Džuzepe: “Šeit ir mājas. Mēs tur jautāsim." Kad viņi sasniedz pirmo māju, Džuzepe pieklauvē. Kāds atver durvis, bet, tiklīdz ierauga Džuzepi un Mariju, uzreiz aizver durvis. Šī aina atkārtojas vairākas reizes. Dažos gadījumos patiešām nodziest gaisma mājās, kamēr Jāzeps un Marija gatavojas tuvoties, lai piespiestu viņus neklauvēt. Abi ir ļoti skumji, un jo īpaši Džuzepe ir ļoti apbēdināta, apmulsusi un apbēdināta par visiem šiem noraidījumiem. Marija, kaut arī noskumusi, viņu iedrošina: “Esi mierā, Jāzep! Prieka diena ir klāt! Bet tagad es vēlos lūgties ar jums, jo ir daudz cilvēku, kas neļauj Jēzum piedzimt." Pēc lūgšanas Marija saka: “Jāzep, paskaties: tur ir vecs stallis. Noteikti tur neviens neguļ. Tas noteikti tiks pamests." Un tāpēc viņi tur dodas. Iekšā ir mūlis. Viņi arī novieto savējos silītes priekšā. Džuzepe savāc malku, lai iekurtu uguni. Viņš arī ieliek salmus, bet uguns uzreiz nodziest, jo malka un salmi ir ļoti mitri. Tikmēr Marija cenšas sasildīties pie mūļiem. Tālāk man parādās otra aina. Stallis, līdz tam vāji apgaismots, pēkšņi iedegas kā diena. Pēkšņi blakus Marijai es redzu jaundzimušo Jēzu, kurš kustina savas mazās rokas un kājas. Viņam ir ļoti mīļa seja: šķiet, ka viņš jau smaida. Tikmēr debesis piepildās ar ļoti spilgtām zvaigznēm. Virs staļļa redzu divus eņģeļus, kuri tur kaut ko līdzīgu lielam karogam, uz kura rakstīts: Mēs Tevi slavējam, Kungs! Virs šiem diviem eņģeļiem ir milzīgs pulks citu eņģeļu, kas dzied un slavē Dievu. Tad nedaudz tālu no staļļa es redzu ganu baru, kas ganāmpulku. Viņi ir noguruši un daži jau guļ. Un, lūk, viņiem tuvojas eņģelis un saka: “Ganu gani, klausieties labo vēsti: šodien jūsu vidū ir dzimis Dievs! Jūs atradīsit viņu guļam tā staļļa silītē. Ziniet, ka tas, ko es jums saku, ir patiesība." Gani tūdaļ dodas uz stalli un, atraduši Jēzu, nometas ceļos un piedāvā viņam vienkāršas dāvanas. Marija viņiem mīļi pateicas un piebilst: "Es pateicos jums par visu, bet tagad es gribētu lūgties kopā ar jums, jo daudzi nevēlas uzņemt Jēzu, kurš ir dzimis." Pēc tam šī otrā aina pēkšņi pazūd manu acu priekšā un parādās trešā. Es redzu, kā gudri Jeruzalemē lūdz Jēzu, bet neviens nevar viņiem sniegt informāciju, kamēr viņi atkal neredz komētu, kas viņus ved uz stalli Betlēmē. Sajūsmināti un aizkustināti Magi skatās uz Jēzu bērnu, noliecas līdz zemei, lai viņu dziļi pielūgtu, un tad piedāvā viņam vērtīgas dāvanas.