Zaro Dievmātes vēstījums, datēts ar 26.03.2016

Es redzēju, kā māte sēro, viņa bija ģērbusies pilnīgi melnā krāsā, uz galvas melns apmetnis, kas nokrita līdz kājām un apvija viņu; ap galvu viņš valkāja divpadsmit zvaigžņu vainagu, viņa seja vienlaikus bija skumja un salda, vaigi stiepās ar asarām un acis spīdēja. Viņas rokās, saliktās lūgšanā, debesu māte turēja svētā rožukroņa vainagu; viņa kājas bija basām kājām un balstījās uz neauglīgu un pliku zemi. Slavēts Jēzus Kristus!
“Mani bērni, lūdzieties. Mans Jēzus nomira pie krusta, izsaucot sāpes tikai jums, lai jūs atbrīvotu no grēka verdzības un dotu jums mūžīgo dzīvi, un jūs, mani bērni, ko jūs darāt viņa labā? "

Mamma man teica: "Nāc meita klusumā, kuru mēs dievinam." Es atrados krusta pakājē ar mirušo Jēzu, kas pilēja asinis, un es jutos Viņa ciešanas un Viņa mīlestība pret mums tik liela un milzīga; Mātes ciešanas un milzīgā ticība Dievam, viņa pieņem Dieva gribu, neko nesakot, bez šaubām un bailēm. Māte zināja, ka tas viss, visas šīs sāpes, bija mūsu pestīšanai un ar mīlestības pilnu sirdi viņa visiem piedeva. Tad es jutu, kā Mamas un Jēzus sirdis rit vienbalsīgi. Ar pēdējo Jēzus nopūtu viņa sirds apstājās un uz brīdi arī Mamas sirds pukstēja, tad mūsu mīlestības dēļ viņš atkal sāka pukstēt.

“Mani bērni, es jūs ļoti mīlu. Bērni, nometieties ceļos pie krusta un pielūdziet manu dēlu, kurš nomira par jums, ļaujiet sevi applūst un Viņa asinis mazgāt, lai jūs varētu sevi šķīstīt, sevi dušā, pelēt, dziedināt.

Mani bērni, atveriet savas sirdis un ļaujiet sevi pārpludināt Viņa milzīgajai mīlestībai, mīlestībai, kas ir tik liela, ka viņš nekad nav atteicies no jums dot pats savu dzīvību.

Tagad es dodu jums savu svēto svētību. Paldies, ka steidzāties pie manis. "