Padomājiet par to: nebaidieties no Dieva

"Domājiet par Dievu ar laipnību, taisnību, labi par viņu domājiet ... Jūs nedrīkstat ticēt, ka viņš diez vai piedod ... Pirmā lieta, kas vajadzīga, lai mīlētu To Kungu, ir ticēt, ka viņš ir mīlestības vērts ... Cik daudz , sirds dziļumos domājat, ka esat viegli saprotams ar Dievu? ..

“Daudzi domā, ka viņš nav pieejams, jūtīgs, viegli pretīgs un aizvainots. Tomēr šīs bailes viņam sagādā lielas sāpes ... Vai mūsu tēvs varbūt vēlētos redzēt, ka mēs esam kaunā un drebējam viņa klātbūtnē? Daudz mazāk debesu Tēvs ... Māte nekad nebija tik akla pret savas radības defektiem, kā Tas Kungs ir mūsu trūkumu priekšā ...

"Dievs ir bezgalīgi gatavs līdzjūtībai un palīdzībai, nekā sodīt un vainot ... Jūs nevarat grēkot ar pārāk lielu uzticību Dievam: tāpēc nebaidieties pārāk daudz pamest sevi viņa mīlestībai ... Ja jūs viņu iedomājaties grūtu un nepieejams, ja jums ir bailes no viņa, jūs viņu nemīlēsit ...

"Pagātnes grēki, kas reiz tika apšaubīti, vairs nerada šķēršļus starp mums un Dievu ... Ir absolūti nepatiesi domāt, ka Viņam ir aizvainojums par pagātni ... Viņš piedod visu un neatkarīgi no tā, cik vēlu jūs varētu būt kavējies, pirms atnācāt viņa kalpošana ... Pēc brīža Dievs jums palīdzēs izlabot visu pagātni ... ”. (No PD Considine domām)

„Ko tas varētu dot, mani brāļi, ja kāds teiktu, ka viņam ir ticība, bet viņam nav tā darbu? Vai šāda ticība varētu viņu glābt? Ja kāds brālis vai māsa tiktu atrasti kaili un trūkst ikdienas pārtikas, un kāds no jums viņiem sacītu: "Ejiet mierā, sasildieties un piepildieties", bet nedodiet viņiem ķermenim nepieciešamo, kāds gan no tā labums būtu ? Arī ticība, ja tai nav darbu, pati par sevi ir mirusi ... Tāpēc redzat, kā cilvēku attaisno darbi, nevis tikai ticība ... Tā kā miesa bez gara ir mirusi, tāpat arī ticība bez strādā viņa ir mirusi "
(Sv. Jēkabs, 2,14–26).