Kāpēc mums katru dienu jāsaka Rožukronis? Māsa Lūcija to mums paskaidro

Pēc svinēšanas i 100 Fatima gadi, kāpēc mums vajadzētu katru dienu lūdzieties Rožukroni, tāpat kā Madonna viņš ieteica trim bērniem un mums?

Māsa Lūcija viņš sniedza paskaidrojumu savā grāmatā Zvani. Pirmkārt, viņš to atcerējās Madonnas izsaukums notika 13. gada 1917. maijā, kad tas viņai pirmo reizi parādījās.

Jaunava savu atklāšanas ziņojumu noslēdza ar ieteikumu katru dienu lūgt Rožukroni lai panāktu mieru pasaulē un kara beigas (tajā laikā faktiski notika Pirmais pasaules karš).

Māsa Lūsija, kas atstāja zemi 13. gada 2005. februārī, pēc tam pieminēja lūgšanu nozīmi, lai saņemtu Žēlastību un pārvarētu kārdinājumus: turklāt Rožukronis ir pieejama lūgšana ne tikai vizionāriem, kuri toreiz bija bērni, bet arī par lūgšanu. ticīgo vairākums.

Māsa Lūcija bērnībā

Māsa Lūsija viņai bieži uzdeva šo jautājumu: “Kāpēc Dievmātei vajadzēja mums katru dienu lūgt lūgt Rožukroni, nevis katru dienu iet uz misi?”.

“Es nevaru būt pilnīgi pārliecināts par atbildi: Dievmāte man to nekad nav izskaidrojusi, un es nekad to neprasīju - atbildēja redzētājs - katra Vēstījuma interpretācija pieder Svētajai baznīcai. Es pazemīgi un labprāt pakļauju ”.

Māsa Lūcija to teica Dievs ir Tēvs, kurš “pielāgojas savu bērnu vajadzībām un iespējām. Tagad, ja Dievs ar Dievmātes starpniecību būtu lūdzis mūs katru dienu iet uz Svēto Misi un saņemt Svēto Vakarēdienu, neapšaubāmi būtu bijis daudz cilvēku, kas būtu teikuši, ka tas nebūtu iespējams. Daži faktiski attāluma dēļ, kas tos šķir no tuvākās baznīcas, kurā tiek turēta Mise; citi viņu dzīves apstākļu, veselības stāvokļa, darba utt. dēļ ". Tā vietā lūgšana par Rožukroni "ir kaut kas, ko var darīt ikviens, bagāts un nabadzīgs, gudrs un nezinošs, jauns un vecs ...".

Māsa Lūcija un pāvests Jānis Pāvils II

Un atkal: “Visi labas gribas cilvēki katru dienu var un viņiem ir jālūdz Rožukronis. Kāpēc? Lai sazinātos ar Dievu, pateiktos par Viņa labumu un lūgtu mums vajadzīgās žēlastības. Lūgšana ir tas, kas mūs iepazīstina ar Dievu kā dēls, kurš dodas pie sava tēva, lai pateiktos viņam par saņemtajām dāvanām, runātu ar viņu par viņa bažām, saņemtu viņa vadību, palīdzību, atbalstu un svētību.