Jo Baznīcai ir būtiska nozīme katram kristietim.

Pieminiet draudzi kristiešu grupai, un jūs, visticamāk, saņemsiet atšķirīgu atbildi. Daži no viņiem varētu teikt, ka, kamēr viņi mīl Jēzu, viņi nemīl baznīcu. Citi varētu atbildēt: "Protams, mēs mīlam draudzi." Dievs ir iecēlis draudzi, sabojāto sabiedrību, lai tā īstenotu savu mērķi un gribu pasaulē. Apsverot Bībeles mācību par draudzi, mēs saprotam, ka draudze ir vitāli svarīga izaugsmei Kristū. Kā zars, kas aug, ko neietekmē savienojums ar koku, mēs plaukstam, kad uzturam saikni ar baznīcu.

Lai izpētītu šo jautājumu, ir jāapsver Bībeles teiktais par draudzi. Pirms mēs varam apskatīt, ko Jaunā Derība (NT) māca par draudzi, mums vispirms ir jāskatās, ko Vecā Derība (OT) saka par dzīvi un pielūgšanu. Dievs pavēlēja Mozum uzcelt telti, pārnēsājamu telti, kas pārstāvēja Dieva klātbūtni, kas dzīvoja tieši savas tautas vidū. 

Telts un vēlāk templis bija vietas, kur Dievs lika veikt upurus un svinēt svētkus. Telts un templis kalpoja par centrālo mācību un mācību vietu par Dievu un viņa gribu Izraēlas pilsētai. No telts un tempļa Izraēla izdeva skaļus un priecīgus Dieva slavēšanas un pielūgsmes psalmus. Norādījumi par telts celtniecību prasīja, lai tā atrodas Izraēla nometņu centrā. 

Vēlāk tika uzskatīts, ka Jeruzaleme, tempļa vieta, pārstāv Izraēlas zemes centru. Telts un templis nebija jāuzskata tikai par Izraēlas ģeogrāfisko centru; viņiem bija jābūt arī Izraēlas garīgajam centram. Tāpat kā riteņa spieķi, kas atlec no rumbas, arī šajos pielūgsmes centros notikušais ietekmēs visus izraēliešu dzīves aspektus.