Kāpēc ir svarīga paklausība Dievam?

No XNUMX. Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai Bībelē ir daudz ko teikt par paklausību. Stāstā par desmit baušļiem mēs redzam, cik svarīgs ir jēdziens par paklausību Dievam.

11. Mozus 26:28-XNUMX tas ir apkopots šādi: “Paklausiet, un jūs tiksiet svētīti. Nepaklausi, un tu tiksi nolādēts. ” Jaunajā Derībā caur Jēzus Kristus piemēru mēs mācāmies, ka ticīgie ir aicināti uz paklausīgu dzīvi.

Paklausības definīcija Bībelē
Vispārējais paklausības jēdziens gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā attiecas uz augstākas autoritātes uzklausīšanu vai klausīšanos. Viens no grieķu terminiem, kas apzīmē paklausību, izsaka domu pakļaut sevi kādam pakļautībā, pakļaujoties viņa autoritātei un pavēlei. Vēl viens grieķu vārds, kas apzīmē paklausību Jaunajā Derībā, nozīmē "uzticēties".

Saskaņā ar Holmana ilustrētās Bībeles vārdnīcu, īsa Bībeles paklausības definīcija ir "dzirdēt Dieva vārdu un rīkoties atbilstoši". Ērdmena Bībeles vārdnīcā teikts, ka "Patiesa "dzirde" jeb paklausība ietver fizisku dzirdi, kas iedvesmo klausītāju, un ticību vai uzticību, kas savukārt motivē klausītāju rīkoties saskaņā ar runātāja vēlmēm."

Tāpēc Bībeles paklausība Dievam nozīmē klausīties, paļauties, pakļauties Dievam un Viņa Vārdam un nodot tiem.

8 iemesli, kāpēc paklausība Dievam ir svarīga
1. Jēzus aicina mūs uz paklausību
Jēzū Kristū mēs atrodam perfektu paklausības modeli. Kā viņa mācekļi mēs sekojam Kristus piemēram, kā arī viņa pavēlēm. Mūsu paklausības motivācija ir mīlestība:

Ja tu mani mīli, tu paklausīsi maniem baušļiem. (Jāņa 14:15, ESV)
2. Paklausība ir pielūgsmes akts
Lai gan Bībelē ir likts liels uzsvars uz paklausību, ir svarīgi atcerēties, ka ticīgos mūsu paklausība neattaisno (padara taisnus). Glābšana ir bezmaksas dāvana no Dieva, un mēs neko nevaram darīt, lai to pelnītu. Patiesa kristiešu paklausība izriet no pateicības sirds par žēlastību, ko esam saņēmuši no Tā Kunga:

Un tāpēc, dārgie brāļi un māsas, es jūs lūdzu atdot savus ķermeņus Dievam par visu, ko Viņš jūsu labā ir darījis. Lai tie ir dzīvs, svēts upuris, tāds, kāds jums šķitīs pieņemams. Tas patiesi ir veids, kā viņu pielūgt. (Romiešiem 12:1, NLT)

3. Dievs apbalvo paklausību
Mēs vairākkārt lasām Bībelē, ka Dievs svētī un atalgo paklausību:

"Un caur taviem pēcnācējiem tiks svētītas visas zemes tautas, jo tu man paklausīji." (22. Mozus 18:XNUMX, NLT)
Tagad, ja tu man paklausīsi un turēsi manu derību, tu būsi mans īpašais dārgums starp visām zemes tautām; jo visa zeme pieder man. (19. Mozus 5:XNUMX, NLT)
Jēzus atbildēja: "Bet vēl svētīgāki ir visi, kas dzird Dieva vārdu un to īsteno." (Lūkas 11:28, NLT)
Bet ne tikai klausieties Dieva vārdu, bet arī jādara tas, ko tas saka. Pretējā gadījumā jūs vienkārši sevi mānāt. Jo, ja tu klausies vārdam un nepaklausies, tas ir kā skatīties uz savu seju spogulī. Tu redzi sevi, aizej un aizmirsti, kā izskaties. Bet, ja jūs rūpīgi skatāties uz perfekto likumu, kas atbrīvo jūs, un ja jūs darāt to, ko tas saka, un neaizmirstiet dzirdēto, tad Dievs jūs svētīs, ka jūs to darāt. (Jēkaba ​​1:22-25, NLT)

4. Paklausība Dievam parāda mūsu mīlestību
Jāņa 1. un Jāņa 2. grāmatā ir skaidri norādīts, ka paklausība Dievam parāda mīlestību pret Dievu. Lai mīlētu Dievu, ir jāievēro viņa pavēles:

No tā mēs zinām, ka mīlam Dieva bērnus, kad mīlam Dievu un paklausām Viņa baušļiem. Jo tā ir Dieva mīlestība, ka mēs turam Viņa baušļus. (1. Jāņa 5:2–3, ESV)
Mīlestība nozīmē darīt to, ko Dievs mums ir pavēlējis un licis mīlēt vienam otru, tāpat kā jūs esat dzirdējuši no sākuma. (2. Jāņa 6, NLT)
5. Paklausība Dievam parāda mūsu ticību
Kad mēs paklausām Dievam, mēs parādām savu uzticību un ticību Viņam:

Un mēs varam būt pārliecināti, ka viņu pazīstam, ja paklausām viņa baušļiem. Ja kāds saka "Es pazīstu Dievu", bet neklausa Dieva baušļiem, tad šis cilvēks ir melis un nedzīvo patiesībā. Bet tie, kas paklausa Dieva vārdam, patiesi parāda, cik pilnībā viņi viņu mīl. Tā mēs zinām, ka dzīvojam viņā. Tiem, kas saka, ka dzīvo Dievā, jādzīvo tāpat kā Jēzus. (1. Jāņa 2:3–6, NLT)
6. Paklausība ir labāka par upuri
Frāze "paklausība ir labāka par upuri" bieži ir mulsinājusi kristiešus. To var saprast tikai no Vecās Derības viedokļa. Likums noteica, ka izraēliešu tautai ir jānes upuri Dievam, taču šie upuri un ziedojumi nekad nebija paredzēti paklausības vietā.

Bet Samuēls atbildēja: "Kas Tam Kungam patīk vairāk: jūsu dedzināmie upuri un upuri, vai jūsu paklausība viņa balsij? Klausies! Paklausība ir labāka par upuri, un padevība ir labāka par aunu tauku piedāvāšanu. Dumpis ir tikpat grēcīgs kā burvība un spītība kā elku pielūgšana. Tāpēc, tā kā tu esi noraidījis Tā Kunga pavēli, viņš tevi ir noraidījis kā ķēniņu. (1. Samuēla 15:22–23, NLT)
7. Nepaklausība noved pie grēka un nāves
Ādama nepaklausība atnesa pasaulē grēku un nāvi. Tas ir jēdziena "sākotnējais grēks" pamatā. Bet Kristus pilnīgā paklausība atjauno draudzību ar Dievu visiem, kas viņam tic:

Jo, tāpat kā viena cilvēka [Ādama] nepaklausības dēļ daudzi kļuva par grēciniekiem, tā arī viena [Kristus] paklausībā daudzi tiks padarīti taisni. (Romiešiem 5:19, ESV)
Jo kā Ādamā visi mirst, tā arī Kristū viņi visi tiks atdzīvināti. (1. Korintiešiem 15:22, ESV)
8. Caur paklausību mēs piedzīvojam svētās dzīves svētības
Tikai Jēzus Kristus ir pilnīgs, tāpēc tikai viņš varēja staigāt bezgrēcīgā un pilnīgā paklausībā. Bet, kad mēs ļaujam Svētajam Garam pārveidot mūs no iekšpuses, mēs augam svētumā. To sauc par svēttapšanas procesu, ko var raksturot arī kā garīgo izaugsmi. Jo vairāk mēs lasām Dieva Vārdu, pavadām laiku kopā ar Jēzu un ļaujam Svētajam Garam mūs mainīt no iekšpuses, jo vairāk mēs kā kristieši pieaugam paklausībā un svētumā:

Godprātīgi cilvēki, kas seko Mūžīgā norādījumiem, ir priecīgi. Priecīgi ir tie, kas paklausa viņa likumiem un meklē Viņu no visas sirds. Viņi neiet uz kompromisu ar ļaunumu un tikai iet pa tā takām. Jūs esat uzdevis mums rūpīgi ievērot jūsu baušļus. Ak, kaut mana rīcība nemitīgi atspoguļotu jūsu dekrētus! Tāpēc es nekautrēšos, kad salīdzināšu savu dzīvi ar tavām pavēlēm. Uzzinot jūsu taisnīgos noteikumus, es jums pateikšos, dzīvojot tā, kā man vajadzētu! Es paklausīšu taviem rīkojumiem. Lūdzu, nepadodies! (Psalms 119: 1–8, NLT)
Lūk, ko saka Mūžīgais: tavs Pestītājs, Israēla Svētais: “Es esmu Mūžīgais, tavs Dievs, kas māca tev to, kas tev nāk par labu, un vada tevi pa ceļiem, pa kuriem tev jāiet. Ak, tu klausīji manas pavēles! Tad jums būtu miers, kas plūda kā salda upe, un taisnīgums, kas gāzās pār jums kā viļņi jūrā. Tavi pēcnācēji būtu bijuši kā smiltis gar jūras krastu — pārāk daudz, lai tos saskaitītu! Nebūtu bijusi vajadzīga jūsu iznīcināšana vai uzvārda nogriešana. "(Jesaja 48: 17-19, NLT)
Tā kā mums ir šie solījumi, dārgie draugi, attīrīsimies no visa, kas var piesārņot mūsu ķermeni vai garu. Un mēs strādājam pie pilnīga svētuma, jo mēs baidāmies no Dieva. (2. Korintiešiem 7:1, NLT)
Iepriekš minētajā pantā teikts: "Darbīsimies pilnīgam svētumam." Tātad mēs nemācāmies paklausību vienā naktī; tas ir process, ko mēs īstenojam visas dzīves garumā, padarot to par ikdienas mērķi.