Kāpēc "mums nav, kāpēc mēs nejautājam"?

Jautājums par to, ko mēs vēlamies, ir tas, ko mēs vairākas reizes darām visu dienu laikā: pasūtām braucienā, lūdzam kādu uz randiņu / kāzām, lūdzam ikdienas lietas, kas mums nepieciešamas dzīvē.

Bet kā ar dziļi prasīt to, kas mums vajadzīgs - dzīves prasības, kuras mēs nezinām, ka mums patiešām ir vajadzīgas? Kā ir ar lūgšanām, kuras mēs esam teikuši Dievam, un nez vai kāpēc uz tām nav atbildēts pēc vēlēšanās vai vispār nav?

Jēkaba ​​grāmatā Jēkabs, Dieva kalps, rakstīja, lai lūgtu Dievu rūpēties par mūsu vajadzībām, bet viņš lūdza Dievu tā, lai tas būtu ar ticību, nevis pieprasītu mūsu ceļu. Jēkaba ​​4: 2-3 viņš saka: "Jums nav, jo jūs nelūdzat Dievu. Kad jūs lūdzat, jūs nesaņemat, jo jūs lūdzat nepareizus iemeslus, lai jūs varētu iztērēt to, ko jūs saņemat, saviem priekiem."

No šiem Rakstiem var uzzināt, ka mēs, iespējams, nesaņemsim to, ko vēlamies, lai Dievs mūs svētī, jo nelūdzam, domājot par pareizo nodomu. Mēs lūdzam šos lūgumus apmierināt mūsu vēlmes, vajadzības un vēlmes, un Dievs vēlas mūs svētīt ar mūsu lūgšanām, bet tikai tad, ja viņi vēlas palīdzēt citiem un pagodināt Viņu, ne tikai sevi.

Šajā pantā ir vairāk atšķetināmo lietu, kā arī vairāk pantu, kas attiecas uz vienu un to pašu patiesību, tāpēc ienirsim un uzzināsim vairāk par to, ko nozīmē lūgt Dievu, paturot prātā dievišķus nodomus.

Kāds ir Jēkaba ​​grāmatas 4. konteksts?
Raksta Džeimss, kurš Bībelē ir teikts, ka viņš ir “Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus vergs”, Jēkaba ​​4. nodaļa runā par nepieciešamību nebūt ne lepnai, bet pazemīgai. Šajā nodaļā ir arī izskaidrots, kā mums nevajadzētu spriest par saviem brāļiem un māsām vai koncentrēties tikai uz to, ko mēs darīsim rīt.

Jēkaba ​​grāmata ir vēstule, ko Jēkabs rakstīja divpadsmit ciltīm visā pasaulē, pirmajām kristīgajām draudzēm, lai dalītos ar tām gudrībā un patiesībā, kas atbilst Dieva gribai un Jēzus mācībai. tie aptver tādas tēmas kā mūsu vārdu paturēšana (Jēkaba ​​3. nodaļa), pārbaudījumu izturēšana un Bībeles izpildītāji, nevis tikai klausītāji (Jēkaba ​​1. un 2. nodaļa), izlases neuzskaitīšana un ticības praktizēšana (Jēkaba ​​3. nodaļa).

Kad mēs nonākam pie Jēkaba ​​grāmatas 4. nodaļas, ir skaidrs, ka Jēkaba ​​grāmata ir Svētie Raksti, kas mūs mudina ielūkoties sevī, lai redzētu, kas ir jāmaina, zinot, ka pārbaudījumus ap mums varētu labāk risināt, ja mēs domājam par Dievu, ķermenis un gars.

Džeimss 4. nodaļā pievērš uzmanību tam, ka nav lepnums, bet gan pakļaušanās Dievam un pazemība, lūdzot, lai tiktu izpildīti, jo “Dievs pretojas lepnajiem, bet pazemīgajiem dod žēlastību” (Jēkaba ​​4: 6). Nodaļa turpina lasītājiem pateikt, ka viņi nerunā viens par otru, it īpaši par brāļiem un māsām Kristū, un netic, ka savu dienu diktē pats, bet to vada Dieva griba un kas Viņš vēlas, lai tas tiktu izdarīts vispirms (Jēkaba ​​4: 11-17).

4. nodaļas sākums piedāvā lasītājam godīgu skatījumu, uzdodot jautājumu par to, kā sākas kari, kā sākas konflikti, un atbildot uz jautājumu ar citu jautājumu, vai šie konflikti sākas tāpēc, ka cilvēki cenšas sasniegt savas cīņas un kontroles vēlmes (Džeimss 4: 1 -2). Tas noved pie Jēkaba ​​4: 3 Svēto Rakstu izvēles, ka iemesls, kāpēc lielākā daļa cilvēku no Dieva nesaņem to, ko visvairāk vēlas, ir tāpēc, ka viņi lūdz nepareizus nodomus.

Turpmākajos pantos tiek apskatīti vēl citi iemesli, kāpēc cilvēki nepareizu iemeslu dēļ lūdz to, kas viņiem vajadzīgs. To vidū ir fakts, ka cilvēki, kas cenšas draudzēties ar pasauli, kļūs par Dieva ienaidniekiem, kas izraisa tiesību vai lepnuma sajūtu, kas varētu vēl vairāk apgrūtināt Dieva skaidru dzirdēšanu.

Ko vēl Bībele saka par lietu pieprasīšanu?
Jēkaba ​​4: 3 nav vienīgais pants, kurā tiek apspriests lūgums pēc Dieva palīdzības jūsu vajadzībām, sapņiem un vēlmēm. Jēzus dalās ar vienu no atpazīstamākajiem pantiem Mateja 7: 7-8: “Lūdziet, un tas jums tiks dots; meklējiet un atradīsit; klauvē, un tev tiks atvērtas durvis. Jo visi, kas lūdz, saņem; tas, kurš meklē, atrod; un ikvienam, kurš klauvē, durvis atvērsies. ”Tas pats ir teikts Lūkas 16: 9.

Jēzus arī runāja par to, kas notiks, kad mēs ticībā lūgsim Dievu: "Un visu, ko lūdzat lūgšanā, ticēdams, to arī saņemsiet" (Mat. 21:22).

Viņam ir tāds pats noskaņojums arī Jāņa 15: 7: "Ja jūs paliksiet manī un mani vārdi paliks jūsos, jūs prasīsit to, ko vēlaties, un tas jums tiks darīts."

Jāņa 16: 23–24 saka: „Tajā dienā jūs man vairs neko nejautāsiet. Patiesi es jums saku: mans Tēvs jums dos visu, ko jūs lūdzat manā vārdā. Jūs līdz šim neko neesat prasījis manā vārdā. Jautājiet, un jūs saņemsiet, un jūsu prieks būs pilnīgs. "

Arī Jēkaba ​​1: 5 konsultē, kas notiek, kad mums vajag Dieva vadību: "Ja kādam no jums trūkst gudrības, ļaujiet viņam lūgt Dievu, kurš visiem dod brīvi un bez pārmetumiem, un tas viņam tiks dots."

Ņemot vērā šos pantus, ir acīmredzams, ka mums ir jālūdz veids, kā panākt godību Dievam un pievilināt cilvēkus pie Viņa, vienlaikus apmierinot mūsu vajadzības un vēlmes. Dievs nepieņems lūgšanas par bagātību, par atriebību ienaidniekiem vai par labāku par citiem, ja tas nav saskaņā ar Viņa gribu, ka mēs mīlam savus kaimiņus kā sevi.

Vai Dievs mums dos visu, ko mēs lūdzam?
Kamēr mēs lūdzam Dievu, lai mūsu vajadzības tiktu apmierinātas ar pareiziem nodomiem, Dievam nav obligāti jāpilda šie lūgumi lūgšanā. Patiesībā daudzas reizes tā nav. Bet mēs tik un tā lūdzam un lūdzam lietas.

Apsverot to, par ko mēs lūdzamies, mums jāsaprot un jāatceras, ka Dieva laiks nav tas pats, kas mūsu laiks. Tam nav jāpanāk, lai jūsu pieprasījumi notiktu ar acu mirgošanu, ja gaidot tiek sasniegta pacietība, apmierinātība, neatlaidība un mīlestība.

Dievs ir tas, kurš jums deva šīs vēlmes jūsu sirdī. Dažreiz, kad ir pagājis laiks, pirms kaut kas notiek, ziniet, ka Dieva nolūks ir svētīt jūs ar šo vēlmi, ko Viņš jums ir devis.

Viena sajūta, ko es vienmēr atceros, kad es gaidu Dieva sagaidīšanu, ir atcerēties, ka Dieva "nē" var nebūt "nē", bet "vēl nav". Vai arī tas varētu būt "man padomā ir kaut kas labāks".

Tāpēc neuztraucieties, ja jūtat, ka lūdzat ar pareiziem nodomiem un zināt, ka Dievs var nodrošināt, bet atklājat, ka jūsu lūgšana vēl nav atbildēta vai izpildīta. Tas nav aizmirsts Dieva acīs, bet tas tiks izmantots, lai sasniegtu tik daudz Viņa valstībā un izaugtu jūs kā savu bērnu.

Pavadiet laiku lūgšanā
Jēkaba ​​4: 3 dod mums lielu devu realitātes, kad Jēkabs dalās ar to, ka uz lūgšanu lūgumiem, iespējams, nevarēsim atbildēt, jo mēs tos lūdzam nevis ar dievišķiem nodomiem, bet ar pasaulīgiem nodomiem.

Tomēr šis pants nenozīmē, ka jūs nevarat lūgt Dievu lūgšanā un ka Viņš neatbildēs. Vairāk tiek teikts, ka, ja veltiet laiku, lai noteiktu, vai tas, ko jūs lūdzat, ir kaut kas labs gan jums, gan Dievam, tad jūs nonākat pie lēmuma, vai tas ir kaut kas tāds, ko jūs vēlētos, lai Dievs izpilda, vai nē.

Tā ir arī izpratne, ka tas, ka Dievs nav atbildējis uz jūsu lūgšanu, nenozīmē, ka Viņš nekad to nedarīs; parasti, tā kā Dievs mūs pazīst labāk nekā mēs paši, atbilde uz mūsu lūgšanas lūgumu ir labāka, nekā mēs gaidām.