Pārdomas par dievišķo žēlsirdību: kārdinājums sūdzēties

Dažreiz mums rodas kārdinājums sūdzēties. Kad jums rodas kārdinājums apšaubīt Dievu, Viņa pilnīgo mīlestību un Viņa pilnīgo plānu, ziniet, ka šis kārdinājums nav nekas cits kā ... kārdinājums. Šī kārdinājuma vidū apšaubīt un apšaubīt Dieva mīlestību atjaunojiet pārliecību un atmetiet sevis žēlumu. Šajā aktā jūs atradīsit spēku (skat. 25. dienasgrāmatu).

Par ko šonedēļ esat sūdzējies visvairāk? Kas jūs visvairāk vilina dusmoties vai kaitināt? Vai šis kārdinājums izraisīja sevis žēlumu? Vai tas ir vājinājis jūsu uzticību Dieva pilnīgajai mīlestībai? Pārdomājiet šo kārdinājumu un uztveriet to kā līdzekli mīlestībā un tikumībā augt. Bieži vien mūsu lielākā cīņa ir maskēšanās par mūsu lielākajiem svētuma līdzekļiem.

Kungs, es atvainojos par reizēm, kad es sūdzos, dusmojos un šaubos par tavu pilnīgo mīlestību. Man žēl par jebkādu sevis žēlošanas sajūtu, kurā esmu ļāvies sev iekrist. Palīdziet man šodien atlaist šīs jūtas un pārveidot šos kārdinājumus dziļākas paļāvības un pamestības brīžos. Jēzu, es tev ticu.

Uzticības lūgšana
Dievs, žēlsirdīgais Tēvs
tu esi atklājis savu mīlestību savā Dēlā Jēzū Kristū,
un izlēju to mums Svētajā Garā, mierinātāj,
Mēs šodien uzticam jums pasaules un katra cilvēka likteņus.

Noliecieties pie mums, grēciniekiem,
dziedina mūsu vājumu,
sakaut visu ļauno,
padarīt visus zemes iedzīvotājus
piedzīvo savu žēlastību,
tā, lai jūsos, Dievs Viens un Trīs,
vienmēr atrod cerības avotu.

Mūžīgais tēvs,
par jūsu Dēla sāpīgajām kaislībām un augšāmcelšanos,
apžēlojies par mums un visu pasauli!