Pārdomājiet šodien, ka Dievs jums atbildēs, kad tas jums būs vislabākais

Jēzus mācīja sabatā sinagogā. Un tur bija kāda sieviete, kuru gars bija paralizējis astoņpadsmit gadus; viņa bija pieliekusies, pilnīgi nespējot stāvēt taisni. Kad Jēzus viņu ieraudzīja, viņš viņai piezvanīja un sacīja: "Sieviete, tu esi atbrīvota no savas nespējas." Viņš uzlika viņai rokas, un viņa tūlīt piecēlās un pagodināja Dievu (Lūkas 13: 10–13)

Katrs Jēzus brīnums noteikti ir mīlestība pret dziedēto. Šajā stāstā šī sieviete ir cietusi astoņpadsmit gadus, un Jēzus izrāda savu līdzjūtību, viņu dziedinot. Un, lai gan tas ir nepārprotams mīlestības akts tieši pret viņu, stāstā ir daudz vairāk kā mācība mums.

Vēstījums, ko varam iegūt no šī stāsta, nāk no fakta, ka Jēzus dziedina pēc savas iniciatīvas. Kaut arī daži brīnumi tiek veikti pēc dziedinātā lūguma un lūgšanas, šis brīnums notiek vienkārši caur Jēzus labestību un Viņa līdzjūtību. Šī sieviete acīmredzot nemeklēja dziedināšanu, bet, kad Jēzus viņu ieraudzīja, viņa sirds pievērsās viņai un dziedināja.

Tātad viņš ir ar mums, Jēzus zina, kas mums vajadzīgs, pirms mēs viņam jautājam. Mūsu pienākums ir vienmēr palikt uzticīgam Viņam un zināt, ka mūsu uzticībā Viņš mums dos vajadzīgo pat pirms mēs to lūdzam.

Otra ziņa nāk no fakta, ka šī sieviete "piecēlās", tiklīdz viņa tika izdziedināta. Tas ir simbolisks tēls tam, ko žēlastība mums nodara. Kad Dievs ienāk mūsu dzīvē, mēs varam tā teikt stāvēt. Mēs varam staigāt ar jaunu pārliecību un cieņu. Mēs atklājam, kas mēs esam, un dzīvojam brīvi viņa žēlastībā.

Pārdomājiet šodien šos divus faktus. Dievs zina visas jūsu vajadzības un atbildēs uz šīm vajadzībām, kad tas jums ir vislabākais. Turklāt, kad viņš jums piešķir savu žēlastību, tas ļaus jums dzīvot pilnā pārliecībā kā viņa dēlam vai meitai.

Kungs, es tev padodu un paļāvos uz tavu bagātīgo žēlastību. Es ticu, ka jūs ļausiet man iet pilnā pārliecībā katru savu dzīves dienu. Jēzu, es tev ticu.