Pārdomājiet šodien, ja esat ļāvis Jēzum ieliet jūsu dzīvē žēlastības

Jēzus gāja no pilsētas un ciema uz pilsētu, sludinādams un sludinot labo vēsti par Dieva valstību. Viņu pavadīja divpadsmit un dažas sievietes, kuras bija dziedinātas no ļaunajiem gariem un vājībām ... Lūkas 8: 1-2

Jēzus bija misijā. Viņa misija bija nenogurstoši sludināt pilsētu pēc pilsētas. Bet viņš to nedarīja viens pats. Šajā rakstā uzsvērts, ka viņu pavadīja apustuļi un vairākas sievietes, kuras viņš bija dziedinājis un piedevis.

Šis fragments mums daudz stāsta. Viena lieta, ko tā mums saka, ir tāda, ka tad, kad mēs ļaujam Jēzum pieskarties mūsu dzīvei, dziedināt mūs, piedot un pārveidot, mēs vēlamies sekot Viņam, lai kur viņš dotos.

Vēlme sekot Jēzum nebija tikai emocionāla. Noteikti bija saistītas emocijas. Bija neticama pateicība un līdz ar to dziļa emocionāla saikne. Bet saikne bija daudz dziļāka. Tā bija saite, ko radīja žēlastības un pestīšanas dāvana. Šie Jēzus sekotāji piedzīvoja lielāku brīvības pakāpi no grēka nekā jebkad agrāk. Žēlastība mainīja viņu dzīvi, kā rezultātā viņi bija gatavi un ļoti vēlējās padarīt Jēzu par savas dzīves centru, sekojot Viņam, lai kur viņš dotos.

Padomājiet par divām lietām šodien. Pirmkārt, vai esat ļāvis Jēzum ieliet jūsu dzīvē žēlastības pārpilnību? Vai jūs ļāvāt viņam tevi pieskarties, mainīt, piedot un dziedināt? Ja tā, vai tad jūs esat atmaksājis šo žēlastību, izdarot absolūtu izvēli sekot viņam? Sekošana Jēzum, lai kur viņš dotos, nav tikai tas, ko šie apustuļi un svētās sievietes darīja ļoti sen. Tas ir kaut kas, ko mēs visi esam aicināti darīt ikdienā. Pārdomājiet šos divus jautājumus un padomājiet vēlreiz, kur redzat trūkumu.

Kungs, lūdzu, nāc un piedod man, dziedini mani un pārveido mani. Palīdziet man uzzināt jūsu glābjošo spēku manā dzīvē. Kad es saņemšu šo žēlastību, palīdziet man ar pateicību atdot jums visu, kas es esmu, un sekot jums visur, kur jūs vadāt. Jēzu, es tev ticu.