Pārdomājiet šodien to, kas visvairāk vilina jūs uz drosmi

Viņš turpināja kliegt vēl vairāk: "Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Lūkas 18: 39c

Labi viņam! Bija akls ubags, pret kuru daudzi izturējās slikti. Pret viņu izturējās tā, it kā viņš nebūtu labs un grēcīgs. Kad viņš sāka lūgt žēlastību no Jēzus, viņam lika klusēt no apkārtējiem. Bet ko darīja neredzīgais? Vai viņš ir padevies viņu apspiešanai un izsmieklam? Noteikti nē. Tā vietā: "Viņš turpināja kliegt vēl vairāk!" Un Jēzus uzzināja par savu ticību un dziedināja viņu.

Mums visiem ir lieliska mācība no šī vīrieša dzīves. Dzīvē sastopamies ar daudzām lietām, kas mūs pazemina, attur un vilina izmisumā. Ir daudzas lietas, kas mūs nomāc un ar kurām ir grūti tikt galā. Tātad, kas mums jādara? Vai mums vajadzētu ļauties cīņai un pēc tam atkāpties sevis žēluma caurumā?

Šis neredzīgais cilvēks mums sniedz pilnīgu liecību par to, kas mums jādara. Kad jūtamies nomākti, drosmi, neapmierinātību, nesaprašanu vai tamlīdzīgi, mums jāizmanto šī iespēja, lai ar vēl lielāku kaislību un drosmi vērstos pie Jēzus, atsaucoties uz Viņa žēlastību.

Dzīves grūtības var mūs ietekmēt vienu vai divas reizes. Viņi vai nu mūs pazemina, vai padara stiprākus. Tas, kā viņi mūs padara stiprākus, mudinot dvēselēs vēl lielāku uzticību un atkarību no Dieva žēlsirdības.

Pārdomājiet šodien, kas jūs visvairāk vilina uz drosmi. Kas šķiet milzīgs un grūti tikt galā ar to. Izmantojiet šo cīņu kā iespēju izsaukt vēl lielāku kaislību un dedzību pēc Dieva žēlastības un žēlastības.

Kungs, manā nespēkā un nogurumā palīdzi man ar vēl lielāku kaislību vērsties pie Tevis. Palīdziet man vēl vairāk paļauties uz Tevi dzīves grūtībās un neapmierinātībā. Lai šīs pasaules ļaunums un skarbums tikai stiprina manu apņēmību vērsties pie jums visās lietās. Jēzu, es tev ticu.