Šodien pārdomājiet, cik drošsirdīgs esat lūgt Dievam piedošanu

Kad Jēzus redzēja viņu ticību, viņš paralizētajam sacīja: "Drosme, dēls, tavi grēki ir piedoti". Mateja 9: 2b

Šis stāsts beidzas ar to, ka Jēzus dziedina paralītisko un saka viņam "piecelties, paņemt nestuvi un doties mājās". Cilvēks tieši tā rīkojas, un pūlis ir pārsteigts.

Šeit notiek divi brīnumi. Viens ir fizisks, bet otrs - garīgs. Garīgais ir tas, ka šī cilvēka grēki ir piedoti. Fiziskā ir viņa paralīzes dziedināšana.

Kurš no šiem brīnumiem ir vissvarīgākais? Kuru, jūsuprāt, cilvēks visvairāk gribēja?

Uz otro jautājumu ir grūti atbildēt, jo mēs nezinām cilvēka domas, bet pirmais ir viegli. Garīgā dziedināšana, savu grēku piedošana, ir līdz šim vissvarīgākais no šiem diviem brīnumiem. Tas ir visnozīmīgākais, jo tam ir mūžīgas sekas viņa dvēselei.

Lielākajai daļai no mums ir viegli lūgt Dievu par tādām lietām kā fiziska dziedināšana vai tamlīdzīgi. Mums var šķist, ka ir viegli lūgt Dievam labvēlības un svētības, bet cik viegli mums ir lūgt piedošanu? Tas daudziem var būt grūtāk izdarāms, jo tas prasa no mums sākotnēju pazemības aktu. Mums vispirms ir jāatzīst, ka mēs esam grēcinieki, kuriem nepieciešama piedošana.

Atzīstot mūsu piedošanas nepieciešamību, nepieciešama drosme, taču šī drosme ir liels tikums un atklāj lielu raksturu no mūsu puses. Atnākšana pie Jēzus, lai meklētu viņa žēlsirdību un piedošanu mūsu dzīvē, ir vissvarīgākā lūgšana, ko varam lūgt, un visu pārējo mūsu lūgšanu pamats.

Šodien pārdomājiet, cik drosmīgi jūs lūdzat Dievam piedošanu un cik pazemīgi esat gatavs atzīt savu grēku. Šāda pazemības akta veikšana ir viena no vissvarīgākajām lietām, ko varat darīt.

Kungs, dod man drosmi. Jo īpaši dodiet man drosmi pazemoties jūsu priekšā un atzīt visu manu grēku. Šajā pazemīgajā atzinībā palīdziet man arī meklēt ikdienas piedošanu manā dzīvē. Jēzu, es ticu tev.