Pārdomājiet šodien apkārtējo patiesās vajadzības

"Nāc viens pats uz pamestu vietu un kādu laiku atpūties." Marka 6:34

Divpadsmit tikko bija atgriezušies no došanās uz laukiem sludināt evaņģēliju. Viņi bija noguruši. Jēzus līdzjūtībā aicina viņus doties kopā ar viņu, lai nedaudz atpūstos. Tad viņi iekāpj laivā, lai nokļūtu pamestā vietā. Bet, kad cilvēki par to uzzina, viņi ar kājām steidzas uz savu laivu. Tāpēc, kad laiva pienāk, viņus gaida pūlis.

Protams, Jēzus nedusmojas. Viņš neļauj sevi atturēt no dedzīgās cilvēku vēlmes būt kopā ar Viņu un ar Divpadsmit. Tā vietā Evaņģēlijs mums saka, ka, Jēzu tos redzot, "viņa sirds bija aizkustināta" un viņš sāka viņiem daudz ko mācīt.

Pēc tam, kad esam labi kalpojuši citiem, mūsu dzīvē ir saprotami vēlēties atpūsties. Arī Jēzus to vēlējās sev un saviem apustuļiem. Bet vienīgais, ko Jēzus ļāva "salauzt" savu atpūtu, bija skaidra cilvēku vēlme būt kopā ar Viņu un baroties ar Viņa sludināšanu. No šī mūsu Kunga piemēra ir daudz jāmācās.

Piemēram, ir daudzas reizes, kad vecāki var vēlēties kādu laiku palikt vieni, tomēr rodas ģimenes problēmas, kas prasa viņu uzmanību. Priesteriem un reliģiozajiem var būt arī negaidīti pienākumi, kas izriet no viņu kalpošanas, kas sākumā var šķist pārtrauc viņu plānus. To pašu var teikt par jebkuru dzīves aicinājumu vai situāciju. Mēs varam domāt, ka mums ir vajadzīga viena lieta, bet pēc tam pienākumi prasa, un mēs atklājam, ka esam vajadzīgi citādi.

Atslēga, lai dalītos Kristus apustuliskajā misijā, neatkarīgi no tā, vai tā ir mūsu ģimenēm, Baznīcai, kopienai vai draugiem, ir gatavība un vēlme būt dāsnai ar savu laiku un enerģiju. Ir taisnība, ka brīžiem piesardzība diktēs nepieciešamību pēc atpūtas, bet citreiz aicinājums uz labdarību aizstās to, ko mēs uztveram kā pamatotu vajadzību pēc mūsu atpūtas un relaksācijas. Un, kad no mums tiek prasīta patiesa žēlsirdība, mēs vienmēr atklāsim, ka mūsu Kungs dod mums nepieciešamo žēlastību, lai mēs būtu dāsni ar savu laiku. Bieži vien tajos brīžos mūsu Kungs izvēlas mūs izmantot tādos veidos, kas patiešām pārveido citus.

Pārdomājiet šodien apkārtējo patiesās vajadzības. Vai ir cilvēki, kuriem šodien ļoti noderētu jūsu laiks un uzmanība? Vai ir kādas citas vajadzības, kas prasīs, lai jūs mainītu savus plānus un atdotu sevi grūtā veidā? Nevilcinieties dāsni atdot sevi citiem. Patiešām, šī labdarības forma pārveidojas ne tikai par tiem, kuriem mēs kalpojam, tā bieži ir viena no visjautrākajām un atjaunojošākajām aktivitātēm, ko varam darīt arī sev.

Mans dāsnais Kungs, tu esi atdevis sevi bez rezervēm. Cilvēki nāca pie jums pēc vajadzības, un jūs nevilcinājāties viņiem kalpot mīlestības dēļ. Dod man sirdi, kas atdarina tavu dāsnumu, un palīdzi man vienmēr pateikt “Jā” labdarības darbam, uz kuru es esmu aicināts. Vai es varu iemācīties piedzīvot lielu prieku, kalpojot citiem, it īpaši šajos neplānotajos un negaidītajos dzīves apstākļos. Jēzu, es tev ticu.