Šodien pārdomājiet mūsu Kunga žēlsirdīgo sirdi

Tajā dienā Jēzus atstāja māju un sēdēja pie jūras. Ap viņu sapulcējās tik lielas ļaudis, ka viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visa pūļa apstājās gar krastu. Mateja 13: 1-2

Šī nav izplatīta pieredze. Ir skaidrs, ka cilvēkiem bija tik godbijīgas bailes no mūsu Kunga, ka viņi viņu piesaistīja ar svētu un dievišķu pievilcību. Jēzus apbūra pūļus un karājās pār katru vārdu. Viņi viņu tik ļoti piesaistīja, ka viņi drūzmējās gar krastu klausīties, kamēr Jēzus runāja no laivas.

Šajā evaņģēlija stāstā jums vajadzētu uzdot personīgu jautājumu. Vai jūs pievilina Jēzus līdzīgā veidā? Ir daudzas lietas, kuras mēs piesaista. Tas varētu būt hobijs vai personiska interese, varbūt tas ir jūsu darbs vai kāds cits jūsu dzīves aspekts. Bet kā ir ar mūsu Kungu un viņa svēto Vārdu? Cik jūs viņu piesaista?

Ideālā gadījumā mūsu sirdīs vajadzētu atklāt dedzīgu vēlmi būt kopā ar Jēzu, iepazīt viņu, mīlēt viņu un pilnīgāk satikt viņa žēlsirdību mūsu dzīvē. Mūsu sirdīs vajadzētu būt velkoņam, kuru tur nolicis pats Jēzus. Šis velkonis kļūst par dievišķu pievilcību, kas kļūst par galveno mūsu dzīves motivāciju. No šīs pievilcības mēs uz viņu reaģējam, klausāmies viņu un piešķiram dzīvību pilnīgāk. Šī ir žēlastība, kas tiek piešķirta tiem, kuri ir atvērti, gatavi un vēlas ieklausīties un atbildēt.

Šodien pārdomājiet mūsu Kunga žēlsirdīgo sirdi, kas aicina jūs pievērsties viņam ar visām savas dvēseles spējām. Ļaujiet viņam piesaistīt un reaģēt, veltot viņam savu laiku un uzmanību. No turienes jūs aizvedīsit tur, kur vēlaties.

Kungs, mana dzīve ir tava. Lūdzu, ievelciet mani savā žēlsirdīgajā sirdī. Palīdziet man tikt hipnotizētam par jūsu krāšņumu un labestību. Es jums dodu visas savas dvēseles spējas, dārgais Kungs. Lūdzu, ņem mani un vadi mani pēc tavas svētākās gribas. Jēzu, es ticu tev.