Pārdomājiet šodien par nopietno kārdinājumu, ar kuru mēs visi saskaramies, lai būtu vienaldzīgi pret Kristu

Kad Jēzus tuvojās Jeruzalemei, viņš ieraudzīja pilsētu un raudāja par to, sacīdams: "Ja šodien jūs tikai zinātu, ko tā dara miera labā, bet tagad tā ir paslēpta no jūsu acīm." Lūkas 19: 41–42

Ir grūti precīzi zināt, ko Jēzus zināja par Jeruzalemes iedzīvotāju nākotni. Bet no šīs vietas mēs zinām, ka Viņa zināšanas lika viņam sāpēs raudāt. Šeit ir daži jautājumi, ko apdomāt.

Pirmkārt, ir svarīgi redzēt Jēzus raudāšanas tēlu. Ja teiktu, ka Jēzus raudāja, tas nozīmē, ka tas nebija vienkārši mazs skumjas vai vilšanās. Drīzāk tas nozīmē ļoti dziļas sāpes, kas Viņu dzina līdz pat īstām asarām. Tāpēc sāciet ar šo attēlu un ļaujiet tam iekļūt.

Otrkārt, Jēzus raudāja par Jeruzalemi, jo, tuvodamies un labi redzot pilsētu, viņš uzreiz saprata, ka tik daudzi cilvēki atteiksies no Viņa un Viņa apmeklējuma. Viņš nāca, lai atnestu viņiem mūžīgās pestīšanas dāvanu. Diemžēl daži vienaldzības dēļ Jēzu ignorēja, bet citi bija nikni par viņu un meklēja viņa nāvi.

Treškārt, Jēzus raudāja ne tikai par Jeruzalemi. Viņš arī raudāja par visiem cilvēkiem, it īpaši no viņa nākotnes ticības ģimenes. Viņš it īpaši raudāja par ticības trūkumu, ko varēja redzēt tik daudziem. Jēzus dziļi apzinājās šo faktu, un tas viņu dziļi apbēdināja.

Pārdomājiet šodien par nopietno kārdinājumu, ar kuru mēs visi saskaramies, ka esam vienaldzīgi pret Kristu. Mums ir viegli nedaudz ticēt un vērsties pie Dieva, kad tas ir mūsu labā. Bet ir arī ļoti viegli palikt vienaldzīgam pret Kristu, kad dzīvē šķiet, ka viss notiek labi. Mēs viegli iekrītam slazdā, domājot, ka mums nevajag katru dienu padoties Viņam pēc iespējas pilnīgāk. Izskauž visu vienaldzību pret Kristu šodien un saki viņam, ka vēlies kalpot Viņam un Viņa svētajai gribai no visas sirds.

Kungs, lūdzu, noņem no manas sirds jebkādu vienaldzību. Kad jūs raudājat par manu grēku, lai šīs asaras mazgā un attīra mani, lai es varētu pilnībā apņemties jūs kā savu Dievišķo Kungu un Ķēniņu.