Pārdomājiet šodien savu vēlmi klausīties

Jēzus ļaudīm sacīja: “Ar ko es salīdzināšu šīs paaudzes cilvēkus? Kā man iet? Viņi ir kā bērni, kas sēž tirgū un kliedz viens otram: “Mēs jums spēlējām flautu, bet jūs nedejojāt. Mēs dziedājām žēlabas, bet tu neraudāji ””. Lūkas 7: 31-32

Ko tad šis stāsts mums stāsta? Pirmkārt, stāsts nozīmē, ka bērni ignorē viens otra "dziesmas". Daži bērni dzied sāpju dziesmu, un citi šo dziesmu noraida. Daži dejošanai dziedāja priecīgas dziesmas, bet citi dejā neiekļuva. Citiem vārdiem sakot, viņu mūzikas piedāvājumam netika sniegta atbilstoša atbilde.

Šī ir skaidra atsauce uz faktu, ka tik daudzi pravieši, kas nāca Jēzus priekšā, "dziedāja himnas" (ti, sludināja), aicinot cilvēkus skumt par grēku, kā arī priecāties par patiesību. Bet, neskatoties uz to, ka pravieši atvēra savu sirdi, tik daudzi cilvēki tos ignorēja.

Jēzus asi nosoda tā laika cilvēkus par atteikšanos klausīties praviešu vārdus. Viņš turpina norādīt, ka daudzi sauca Jāni Kristītāju par tādu, kurš bija “apsēsts” un sauca Jēzu par “rijēju un dzērāju”. Jēzus tautas nosodījums īpaši koncentrējas uz vienu konkrētu grēku: ietiepību. Šī spītīgā atteikšanās klausīties Dieva balsī un pārmaiņās ir smags grēks. Faktiski to tradicionāli sauc par vienu no grēkiem pret Svēto Garu. Neatstājiet sevi vainīgu šajā grēkā. Neesiet spītīgs un neatsakieties klausīties Dieva balsi.

Šī evaņģēlija pozitīvā vēsts ir tāda, ka tad, kad Dievs ar mums runā, mums ir jāuzklausa! Vai? Vai jūs uzmanīgi klausāties un atbildat no visas sirds? Jums tas jālasa kā uzaicinājums pievērst visu uzmanību Dievam un klausīties skaisto "mūziku", ko Viņš sūta.

Pārdomājiet šodien savu vēlmi klausīties. Jēzus asi nosodīja tos, kuri neklausīja, un atteicās viņā klausīties. Neuzskaita viņu skaitā.

Kungs, lai es dzirdu, dzirdu, saprotu un reaģētu uz tavu svēto balsi. Lai tas būtu manas dvēseles atsvaidzinājums un barošana. Jēzu, es tev ticu.