Šodien pārdomājiet savu pazemību un uzticību

Kungs, es neesmu cienīgs ļaut tev ienākt zem mana jumta; vienkārši pasaki vārdu un mans kalps tiks dziedināts. "Mateja 8: 8

Šī pazīstamā frāze tiek atkārtota katru reizi, kad mēs gatavojamies doties uz Svēto Komūniju. Tā ir Romas simtnieka lielā pazemības un uzticības deklarācija, kas Jēzum lūdza dziedināt savu kalpu no tālienes.

Jēzu iespaido šī cilvēka ticība, kurš saka, ka “Izraēlā nevienu tādu es neesmu atradis”. Ir vērts uzskatīt šī cilvēka ticību par paraugu mūsu pašu ticībai.

Vispirms apskatīsim viņa pazemību. Simtnieks atzīst, ka viņš nav “cienīgs”, lai Jēzus nāktu pie viņa mājas. Tā ir patiesība. Neviens no mums nav tik lielas žēlastības vērts. Māja, uz kuru tas attiecas garīgi, ir mūsu dvēsele. Mēs neesam cienīgi Jēzum, kurš nāk pie mūsu dvēselēm, lai tur izveidotu savas mājas. Sākumā to var būt grūti pieņemt. Vai tiešām mēs to neesam cienīgi? Nu nē, mēs neesam. Tas ir tikai fakts.

Ir svarīgi zināt, ka tas tā ir, lai šajā pazemīgajā apziņā mēs arī atzītu, ka Jēzus jebkurā gadījumā izvēlas nākt pie mums. Atzīstot mūsu necienīgumu, nekas cits neatliek kā piepildīt mūs ar lielu pateicību par to, ka Jēzus nāk pie mums šajā pazemīgajā stāvoklī. Šis cilvēks tika attaisnots tādā nozīmē, ka Dievs izlēma viņam žēlastību par viņa pazemību.

Viņam bija liela paļāvība arī uz Jēzu, un tas, ka simtnieks zināja, ka viņš nav šādas žēlastības vērts, padara viņa uzticību vēl svētāku. Tas ir svēts ar to, ka viņš zināja, ka nav cienīgs, bet arī zināja, ka Jēzus tik un tā viņu mīl un vēlas nākt pie viņa un dziedināt savu kalpu.

Tas mums parāda, ka mūsu uzticībai Jēzum nevajadzētu būt balstītai uz to, vai mums ir tiesības uz Viņa klātbūtni mūsu dzīvē, drīzāk tas parāda, ka mūsu uzticēšanās balstās uz mūsu zināšanām par viņa bezgalīgo žēlsirdību un līdzjūtību. Kad mēs redzēsim šo žēlsirdību un līdzjūtību, mēs varēsim to meklēt. Atkal mēs to nedara, jo mums ir tiesības; drīzāk mēs to darām tāpēc, ka tieši to vēlas Jēzus. Viņš vēlas, lai mēs meklētu viņa žēlsirdību par spīti mūsu necienībai.

Šodien pārdomājiet savu pazemību un uzticību. Vai jūs varat lūgt šo lūgšanu ar tādu pašu ticību kā simtnieks? Ļaujiet tam būt par paraugu jums īpaši katru reizi, kad jūs gatavojaties Jēzu uzņemt “zem jumta” Svētajā Komūnijā.

Kungs, es neesmu jūsu cienīgs. Es neesmu īpaši cienīgs, lai jūs pieņemtu Svētajā Komūnijā. Palīdziet man pazemīgi atzīt šo faktu un tajā pazemībā palīdziet man arī apzināties faktu, ka jūs jebkurā gadījumā vēlaties pie manis nākt. Jēzu, es ticu tev.