Pateicības diena Trīsvienībai "Esmu garšojusi un redzējusi"

Ak, mūžīgā Dievība, mūžīgā Trīsvienība, kas, savienojoties ar dievišķo dabu, ir padarījusi jūsu Vienpiedzimušā Dēla asinis tik vērtas! Tu, mūžīgā Trīsvienība, esi kā dziļa jūra, kurā es vairāk meklēju, jo vairāk atrodu; un jo vairāk es atrodu, jo vairāk slāpst jūs meklēt. Jūs esat negausīgs; un dvēsele, kas atrodas jūsu bezdibenī, nav piesātināta, jo tā paliek izsalcis pēc jums, ilgojoties pēc jums arvien vairāk, ak, mūžīgā Trīsvienība, vēloties redzēt jūs ar jūsu gaismas gaismu.
Es ar jūsu intelekta intelekta gaismu esmu nobaudījis un redzējis jūsu bedrīti jeb mūžīgo Trīsvienību un jūsu radības skaistumu. Šī iemesla dēļ, redzot mani jūsos, es redzēju, ka es esmu jūsu tēls par saprātu, kas man tiek dots par jūsu spēku, mūžīgais Tēvs, un par jūsu gudrību, kas ir piemērota jūsu Vienpiedzimušajam Dēlam. Tad Svētais Gars, kurš nāk no jums un no jūsu Dēla, deva man gribu, ar kuru es jūs varu mīlēt.
Patiešām, jūs, mūžīgā Trīsvienība, esat radītājs, un es esmu radījums; un es zināju - tāpēc, ka jūs man devāt saprātu, kad jūs atjaunojāt mani ar sava Dēla asinīm -, ka esat iemīlējies savas radības skaistumā.
Ak bezdibenis, o mūžīgā Trīsvienība, o Dievība, o dziļā jūra! Un ko vairāk tu varētu man dot nekā tu pats? Jūs esat uguns, kas vienmēr deg un netiek patērēta. Jūs esat tas, kurš ar savu siltumu patērē katru dvēseles patmīlību. Jūs esat uguns, kas noņem visu aukstumu, un jūs apgaismojat prātus ar savu gaismu, ar to gaismu, ar kuru jūs man liku zināt savu patiesību.
Skatoties uz sevi šajā gaismā, es zinu tevi kā visaugstāko labo, labo pāri visam labajam, laimīgo labo, nesaprotamo labo, nenovērtējamo labo. Skaistums pāri visam skaistumam. Gudrība pāri visam gudrībai. Patiešām, jūs esat tā pati gudrība. Jūs eņģeļu ēdiens, kuru jūs ar mīlestības uguni atdevāt cilvēkiem.
Tu ģērbies, kas aptver visu manu kailumu. Jūs ēdiens, kas izsalkušos baro ar savu saldumu. Jūs esat mīļa bez jebkāda rūgtuma. Ak, mūžīgā Trīsvienība!