Svētā Faustina stāsta, kā rūpēties par citiem

Mēs bieži varam būt tik noraizējušies par sevi un savām problēmām, ka nespējam saskatīt apkārtējo, it īpaši mūsu pašu ģimenes, cīņas un vajadzības. Dažreiz, tā kā esam tik ļoti patērēti, mēs riskējam pievienot nevajadzīgu slogu tiem, kurus esam aicināti mīlēt un rūpēties. Mums savā sirdī ir jāveicina patiesa Kristum līdzīga empātija un līdzjūtība pret katru cilvēku, ko satiekam (skat. Žurnālu Nr. 117). Vai jūs redzat tādu cilvēku vajadzības savā dzīvē? Vai jūs zināt par viņu brūcēm un viņu nastu? Vai jūs jūtaties, kad viņi ir skumji un pārņemti? Pievienot viņu sāpēm vai mēģināt viņus mazināt? Pārdomājiet šodien empātijas un līdzcietības sirds lielo dāvanu. Patiesa kristīgā empātija ir cilvēka mīlestības reakcija uz apkārtējiem. Tas ir žēlsirdības akts, kas mums ir jādod priekšroka, lai atvieglotu to cilvēku slogu, kas uzticēti mūsu aprūpei.

Kungs, palīdzi man būt patiesas empātijas pilnai sirdij. Palīdziet man uztvert apkārtējo cīņas un vajadzības un pagriezt acis no sevis uz viņu radītajām vajadzībām. Kungs, tu esi līdzjūtības pilns. Palīdziet man arī būt līdzjūtības pilnam pret visiem. Jēzu, es tev ticu.