Sant'Alfonso Rodriguez, 30. oktobra dienas svētais

Dienas svētais 30. oktobrī
(1533. – 30. G. Oktobris)

Stāsts par svēto Alfonso Rodrigesu

Traģēdija un izaicinājums mūsdienu svēto nomoka viņa dzīves pirmajos gados, taču Alphonsus Rodriguez atrada laimi un apmierinātību ar vienkāršu kalpošanu un lūgšanām.

1533. gadā Spānijā dzimušais Alfonso ģimenes tekstilizstrādājumu uzņēmumu mantoja 23 gadu vecumā. Trīs gadu laikā viņa sieva, meita un māte nomira; tikmēr bizness bija slikts. Alfonso atkāpās un pārvērtēja savu dzīvi. Viņš pārdeva biznesu un kopā ar savu jauno dēlu pārcēlās uz māsas māju. Tur viņš iemācījās lūgšanu un meditācijas disciplīnu.

Pēc gadiem dēla nāves Alfonso, tagad gandrīz četrdesmit, mēģināja pievienoties jezuītiem. Viņam nepalīdzēja sliktā izglītība. Pirms uzņemšanas viņš pieteicās divas reizes. 45 gadus viņš kalpoja par sētnieku Maljorkas jezuītu koledžā. Kad viņš nebija savā vietā, viņš gandrīz vienmēr bija lūgšanā, lai gan viņš bieži saskārās ar grūtībām un kārdinājumiem.

Viņa svētums un lūgšana piesaistīja daudzus, tostarp svēto Pēteri Klāveru, toreizējo jezuītu semināru. Alfonso kā sētnieka dzīve, iespējams, bija ikdienišķa, taču gadsimtiem vēlāk viņš piesaistīja jezuītu dzejnieka un līdzgaitnieka jezuītu Džerarda Manlija Hopkinsa uzmanību, kas viņu padarīja par vienu no viņa dzejoļiem.

Alfonso nomira 1617. gadā. Viņš ir Maljorkas patrons.

Pārdomas

Mums patīk domāt, ka Dievs atalgo labu pat šajā dzīvē. Bet Alfonso zināja biznesa zaudējumus, sāpīgas skumjas un laikus, kad Dievs šķita ļoti tāls. Neviena no viņa ciešanām nelika viņam atkāpties nožēlas vai rūgtuma apvalkā. Drīzāk viņš sazinājās ar citiem, kas dzīvoja sāpēs, tostarp ar verdzībā nonākušiem afrikāņiem. Starp daudzajiem ievērojamajiem viņa bērēs bija slimi un nabadzīgi, kuru dzīvībai viņš bija aizskāris. Lai viņi mūsos atrod tādu draugu!