Dienas svētais 15. janvārī: Svētā Pāvila Eremīta stāsts

(apmēram 233 - apmēram 345)

Nav skaidrs, ko mēs patiesībā zinām par Pāvila dzīvi, cik tā ir taisnīga, cik patiesa tā ir.

Tiek ziņots, ka Pāvils dzimis Ēģiptē, kur viņš bāreņu vecumā bija 15 gadu vecumā. Viņš bija arī kulturāls un uzticīgs jaunietis. 250. gadā Ēģiptē Deciusa vajāšanas laikā Pāvils bija spiests slēpties drauga mājā. Baidoties, ka svainis viņu nodos, viņš aizbēga uz alu tuksnesī. Viņa plāns bija atgriezties, tiklīdz vajāšanas būs beigušās, taču vientulības saldums un debesu apceres pārliecināja viņu palikt.

Viņš turpināja dzīvot šajā alā nākamos 90 gadus. Netālu esošais avots deva viņam dzert, palma - apģērbu un pārtiku. Pēc 21 vientulības gada putns katru dienu sāka nest viņam pusi klaipa. Nezinot, kas notiek pasaulē, Pāvils lūdza, lai pasaule kļūtu par labāku vietu.

Svētais Ēģiptes Antonijs liecina par savu svēto dzīvi un nāvi. Kārdināja doma, ka tuksnesī neviens nav kalpojis Dievam ilgāk par viņu, Dievs lika Antonijam atrast Pāvilu un atzīt viņu par pilnīgāku cilvēku nekā viņš pats. Vārna todien ierastās pusītes vietā atnesa veselu maizi. Kā Pāvils paredzēja, Entonijs atgriezīsies, lai apglabātu savu jauno draugu.

Tiek uzskatīts, ka viņš bija apmēram 112 gadus vecs, kad nomira, Pāvils ir pazīstams kā "pirmais vientuļnieks". Viņa svētki tiek svinēti Austrumos; tas tiek pieminēts arī koptu un armēņu masu rituālos.

Pārdomas

Dieva griba un vadība ir redzama mūsu dzīves apstākļos. Dieva žēlastības vadīti, mēs varam brīvi atbildēt ar izvēli, kas mūs tuvina un padara mūs vairāk atkarīgus no Dieva, kurš mūs ir radījis. Iespējams, ka šīs izvēles reizēm mūs attālina no kaimiņa. Bet galu galā tie mūs ved atpakaļ gan pie lūgšanas, gan pie savstarpējas kopības.