Svētā nedēļa: Lielās piektdienas meditācija

viņi viņu piesita krustā un sadalīja drēbes, metot uz tām daudz, ko visi paņems. Bija deviņi no rīta, kad viņi viņu sita krustā. Uzraksts ar soda izciešanas iemeslu bija šāds: "Ebreju karalis." Viņi ar viņu arī sasita divus laupītājus, vienu labajā pusē un otru kreisajā pusē. Kad bija pusdienlaiks, visā zemē kļuva tumšs līdz trim pēcpusdienā. Pulksten trijos Jēzus skaļā balsī sauca: «Eloi, Eloì, lema sabathani?», Kas nozīmē: «Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?». To dzirdot, daži no klātesošajiem sacīja: "Redzi, sauc Eliju!" Viens skrēja iemērc sūkli etiķī, uzlūkoja to uz spieķa un deva viņam dzert, sakot: "Pagaidi, paskatīsimies, vai Elija nāk viņu nolaist." Bet Jēzus, skaļi raudot, nomira.

Ak, Kungs, ko es varu tev pateikt šajā svētajā naktī? Vai ir kāds vārds, kas varētu nākt no manas mutes, kāds domāja, kāds teikums? Tu nomirsi par mani, tu atdevi visu par maniem grēkiem; jūs ne tikai kļuvāt par vīrieti man, bet arī cieta visbardzīgāko nāvi man. Vai ir atbilde? Es vēlos, lai es atrastu piemērotu atbildi, bet, pārdomājot jūsu svēto aizraušanos un nāvi, varu tikai pazemīgi atzīties, ka jūsu dievišķās mīlestības neizmērojamība padara jebkuru atbildi pilnīgi neatbilstošu. Vienkārši ļaujiet man stāvēt jūsu priekšā un skatīties uz jums.
Jūsu ķermenis ir salauzts, galva ir ievainota, rokas un kājas ir saplēstas ar nagiem, jūsu puse ir caurdurta. Jūsu ķermenis tagad atrodas mātes rokās. Tagad tas viss ir beidzies. Tas ir beidzies. Tas ir paveikts. Tas ir izpildīts. Kungs, dāsnais un līdzjūtīgais Kungs, es jūs dievinu, es jūs slavēju, es pateicos jums. Jūs visas savas aizraušanās un nāves dēļ padarījāt jaunu. Jūsu krusts ir iestādīts šajā pasaulē kā jauna cerības zīme. Kungs, es vienmēr varu dzīvot zem tava krusta un nemitīgi sludināt cerību uz tavu krustu.