Māsa Faustina mums raksturo elles sāpes

 

No viņa dienasgrāmatas mēs uzzinām sekojošo ... 20.x.1936. (II grāmata)

Šodien eņģeļa vadībā esmu nonākusi elles dziļumos. Tā ir lielu moku vieta visā tās biedējoši lielajā mērogā. Šīs ir dažādas manis piedzīvotās sāpes: pirmais sods, kas veido elli, ir Dieva zaudēšana; otrais - pastāvīga sirdsapziņas nožēla; trešais - apziņa, ka liktenis nekad nemainīsies; ceturtais sods ir uguns, kas iekļūst dvēselē, bet to neiznīcina; tās ir briesmīgas sāpes: tā ir tīri garīga uguns, kuru aizdedzina Dieva dusmas; piektais sods ir nepārtraukta tumsa, šausminoši smacējoša smaka, un, kaut arī ir tumšs, dēmoni un nolādētās dvēseles redz viens otru un redz visu citu ļaunu un viņu pašu; sestais sods ir pastāvīga sātana pavadīšana; septītais sods ir milzīgs izmisums, naids pret Dievu, lāsti, lāsti, zaimojumi. Tās ir sāpes, no kurām visi sasodītie cieš kopā, bet tas nav moku beigas. Dažādām dvēselēm ir īpašas mokas, kas ir jutekļu mokas. Katra dvēsele ar to, kas ir grēkojusi, tiek mocīta milzīgā un neaprakstāmā veidā. Ir šausmīgas alas, mocību chasms, kur katra spīdzināšana atšķiras no otras. Es būtu miris, redzot šīs briesmīgās spīdzināšanas, ja Dieva visvarene nebūtu mani uzturējusi. Grēcinieks zina, ka ar grēka izjūtu viņš tiks spīdzināts visu mūžību. Es rakstu to pēc Dieva pavēles, lai neviena dvēsele neattaisnotu sevi, sakot, ka elle nav vai ka neviens nekad nav bijis un neviens nezina, kas tas ir. Es, māsa Faustina, pēc Dieva pavēles esmu nokļuvusi elles dziļumā, lai pateiktu to dvēselēm un apliecinātu, ka tur ir elle. Tagad es par to nevaru runāt. Man ir Dieva pavēle ​​to atstāt rakstiski. Dēmoni ir izrādījuši lielu naidu pret mani, bet pēc Dieva pavēles viņiem vajadzēja mani paklausīt. Tas, ko esmu uzrakstījis, ir vājš ēna no manis redzētā. Viena lieta, ko es pamanīju, ir tas, ka lielākajā daļā tur esošo dvēseļu ir dvēseles, kuras neticēja, ka tur ir elle. Kad es atgriezos pie sevis, es nevarēju atgūties no bailēm, domājot, ka dvēseles tur tik briesmīgi cieš, tāpēc es ar lielāku degsmi lūdzu grēcinieku pievēršanos un nepārtraukti atsaucos Dieva Žēlsirdībai par viņiem. Vai mans Jēzus, es labprātāk mokos līdz pasaules beigām vislielākajās mokās, nevis lai aizvainotu Tevi ar mazāko grēku.
Māsa Faustina Kovaļska