2. gada 2019. marta evaņģēlijs

Baznīcas grāmata 17,1-13.
Kungs radīja cilvēku no zemes un liek viņam atkal pie tā atgriezties.
Viņš norīkoja vīriešiem skaitītās dienas un noteiktu laiku, deva viņiem valdību pār to, kas atrodas uz zemes.
Atbilstoši savam raksturam viņš tos apģērbj ar spēku, un savā tēlā viņš tos veidoja.
Cilvēka bailes viņš iepūta katrā dzīvajā būtnē, lai cilvēks varētu valdīt zvēri un putni.
Izjūta, valoda, acis, ausis un sirds deva viņiem prātu.
Viņš tos piepildīja ar doktrīnu un inteliģenci, kā arī norādīja uz labajiem un sliktajiem.
Viņš lika viņu skatieniem viņu sirdīs parādīt viņiem savu darbu diženumu.
Viņi slavēs viņa svēto vārdu, lai pastāstītu par viņa darbu diženumu.
Viņš arī nostādīja zinātni viņu priekšā un mantoja dzīves likumu.
Viņš nodibināja ar viņiem mūžīgu aliansi un darīja zināmus savus dekrētus.
Viņu acis domāja par viņa slavas diženumu, viņu ausis dzirdēja viņa balss krāšņumu.
Viņš viņiem sacīja: "Sargieties no jebkādas netaisnības!" un katrs deva rīkojumus savam kaimiņam.
Viņu ceļi vienmēr ir priekšā, viņi nepaliek paslēpti no viņa acīm.

Salmi 103(102),13-14.15-16.17-18a.
Kad tēvs žēlojas par saviem bērniem,
tāpēc Kungs žēlo tos, kas viņu bīstas.
Tā kā viņš zina, ka mūs veido
atcerieties, ka mēs esam putekļi.

Tā kā zāle ir cilvēka dienas, tāpat kā lauka zieds, tāpēc viņš zied.
Vējš viņu sit un viņš vairs nepastāv, un viņa vieta viņu neatzīst.
Bet Kunga žēlastība vienmēr ir bijusi,
tas ilgst mūžīgi tiem, kuri no viņa baidās;

viņa taisnīgums bērnu bērniem,
tiem, kas sargā viņa derību.

No Jēzus Kristus evaņģēlija saskaņā ar Marka 10,13-16.
Tajā laikā viņi uzdāvināja Jēzum bērnus, lai viņus mīlētu, bet mācekļi viņus apkaunoja.
To redzēdams, Jēzus sašutumā sacīja viņiem: «Lai bērni nāk pie manis un neliedz viņiem, jo ​​Dieva valstība pieder tam, kurš ir līdzīgs viņiem.
Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņem kā bērns, tajā neieies. "
Un, paņēmis viņus rokās un uzlicis viņiem rokas, viņš tos svētīja.