27. gada 2018. decembra evaņģēlijs

Apustuļa Svētā Jāņa pirmā vēstule 1,1-4.
Mīļie, tas, kas bija no sākuma, ko mēs dzirdējām, ko esam redzējuši savām acīm, ko esam pārdomājuši un uz ko ir pieskārušās mūsu rokas, tas ir, dzīves vārds
(tā kā dzīve ir kļuvusi redzama, mēs to esam redzējuši un esam tās liecinieki, un mēs pasludinām mūžīgo dzīvi, kas bija kopā ar Tēvu un padarīja sevi redzamu mums),
ko esam redzējuši un dzirdējuši, mēs to arī paziņojam jums, lai arī jūs varētu būt kopībā ar mums. Mūsu kopība ir ar Tēvu un viņa Dēlu Jēzu Kristu.
Mēs rakstām jums šīs lietas, lai mūsu prieks būtu ideāls.

Salmi 97(96),1-2.5-6.11-12.
Tas Kungs valda, atbrīvo zemi,
visas salas priecājas.
Mākoņi un tumsa viņu apņem
taisnīgums un likums ir viņa troņa pamats.

Kalni kūst kā vasks Tā Kunga priekšā,
visas zemes Kunga priekšā.
Debesis sludina viņa taisnīgumu
un visas tautas domā par viņa slavu.

Taisnīgajiem ir uzaugusi gaisma,
prieks par taisno sirdi.
Priecājieties, taisnīgi, Kungā!
pateikties par viņa svēto vārdu.

No Jēzus Kristus evaņģēlija saskaņā ar Jāņa 20,2: 8-XNUMX.
Dienā pēc sabata Marija Magdala aizskrēja un devās pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, to, kuru Jēzus mīlēja, un sacīja viņiem: "Viņi atņēma Kungu no kapa, un mēs nezinām, kur viņi viņu ievietoja!".
Tad Sīmanis Pēteris izgāja kopā ar otru mācekli, un viņi devās uz kapa vietu.
Abi skrēja kopā, bet otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un vispirms nāca kapā.
Liekoties virsū, viņš ieraudzīja pārsējus uz zemes, bet neiebrauca.
Tikmēr nāca arī Sīmanis Pēteris, sekoja viņam, iegāja kapā un ieraudzīja apsējus uz zemes,
un apvalks, kas bija uzlikts uz viņa galvas, nevis uz zemes ar pārsējiem, bet salocīts atsevišķā vietā.
Tad arī otrs māceklis, kurš bija ieradies pirmais pie kapa, ienāca, ieraudzīja un ticēja.