1. gada 2021. februāra evaņģēlijs ar pāvesta Franciska komentāru

DIENAS LASĪŠANA
No vēstules ebrejiem
Ebrejs 11,32-40

Brāļi, ko es vēl teikšu? Man pietrūka laika, ja es gribētu pastāstīt par Gideonu, Baraku, Samsonu, Jeftu, Dāvidu, Samueli un praviešiem; ticībā viņi iekaroja karaļvalstis, īstenoja taisnīgumu, ieguva solīto, aizvēra lauvu žokļus, nodzēsa uguns vardarbību, izbēga no zobena asmens, smeļās spēku no viņu vājuma, kļuva stiprs karā, atvairīja ārzemnieku iebrukumus.

Dažas sievietes mirušas atguva augšāmcelšanās. Pēc tam citi tika spīdzināti, nepieņemot viņiem piedāvāto atbrīvošanu, lai iegūtu labāku augšāmcelšanos. Visbeidzot, citi cieta apvainojumus un posts, ķēdes un ieslodzījumu. Viņi tika nomētāti ar akmeņiem, spīdzināti, sagriezti divās daļās, nogalināti ar zobenu, staigājuši apklāti ar aitām un kazām, trūcīgi, satraukti, slikti izturējušies - no viņiem pasaule nebija cienīga! -, klīstot pa tuksnešiem, kalnos, starp zemes alām un alām.

Neskatoties uz to, ka viņi ticības dēļ tika apstiprināti, šie visi nesasniedza viņiem apsolīto: jo Dievs mums bija sarūpējis kaut ko labāku, lai bez mums viņi neiegūtu pilnību.

DIENAS evaņģēlijs
No Evaņģēlija saskaņā ar Marku
Mk 5,1-20

Tajā laikā Jēzus un viņa mācekļi sasniedza otru jūras krastu, Gerasenes zemē. Kad viņš nokāpa no laivas, vīrs, kuru pārņēma nešķīsts gars, viņu uzreiz sagaidīja no kapiem.

Viņam bija savas mājas starp kapiem, un neviens nevarēja viņu turēt sasietu, pat ar ķēdēm, jo ​​viņš vairākas reizes bija saistīts ar važām un ķēdēm, bet viņš bija salauzis ķēdes un salauzis važas, un neviens vairs nevarēja viņu pieradināt. . Nepārtraukti, nakti un dienu, starp kapiem un kalnos viņš kliedza un sita ar akmeņiem.
No tālienes redzējis Jēzu, viņš skrēja, metās viņam pie kājām un, skaļā balsī kliegdams, sacīja: «Ko tu gribi no manis, Jēzu, Visaugstākā Dieva Dēla? Es lūdzu jūs Dieva vārdā, nemociet mani! ». Patiesībā viņš viņam sacīja: "Ejiet prom no šī cilvēka, nešķīstais gars!" Un viņš viņam jautāja: "Kā tevi sauc?" "Mani sauc Leģions - viņš atbildēja - tāpēc, ka mēs esam daudz". Un viņš uzstājīgi lūdza, lai viņš viņus neizdzen no valsts.

Tur kalnā ganījās liels cūku bars. Un viņi viņu lūdza: "Sūtiet mūs pie šīm cūkām, lai mēs tajās ienāktu." Viņš ļāva. Un nešķīstie gari, izgājuši ārā, iegāja cūkās, un ganāmpulks metās no klints jūrā; to bija apmēram divi tūkstoši, un viņi noslīka jūrā.

Pēc tam viņu ganāmpulki aizbēga, aizveda ziņas uz pilsētu un laukiem, un cilvēki nāca, lai redzētu, kas noticis. Viņi nonāca pie Jēzus, redzēja, kā sēž ģērbies un prātīgs dēmons, to, kuru bija apsēdis leģions, un viņi baidījās. Tie, kas bija redzējuši, viņiem paskaidroja, kas noticis ar apsēsto dēmonu, un cūku patiesību. Un viņi sāka lūgt viņu pamest viņu teritoriju.

Kad viņš atkal iekāpa laivā, tas, kurš bija dēmons, lūdza, lai viņam atļauj palikt pie viņa. Viņš to neatļāva, bet sacīja viņam: "Ejiet uz savu māju, ejiet uz savu māju, pastāstiet viņiem, ko Tas Kungs jums ir darījis, un žēlastību, ko viņš jums ir devis." Viņš aizgāja un sāka sludināt par Dekapoli to, ko Jēzus bija darījis viņa labā, un visi bija pārsteigti.

SVĒTĀ TĒVA VĀRDI
Mēs lūdzam gudrību neļaut sevi iesprostot pasaules garam, kas vienmēr mūs padarīs par pieklājīgiem priekšlikumiem, pilsoniskiem priekšlikumiem, labiem priekšlikumiem, bet aiz tiem slēpjas tieši fakts, ka Vārds nāca miesā , Vārda iemiesojums. Kas skandalē tos, kas vajā Jēzu, galu galā iznīcina velna darbu. (Santa Martas homīlija, 1. gada 2013. jūnijs)