Dienas evaņģēlijs ar komentāru: 25. gada 2020. februāris

No Jēzus Kristus evaņģēlija saskaņā ar Marka 9,30-37.
Tajā laikā Jēzus un viņa mācekļi šķērsoja Galileju, bet viņš nevēlējās, lai kāds to uzzinātu.
Patiesībā viņš deva norādījumus saviem mācekļiem un sacīja viņiem: «Cilvēka Dēlu drīz nodos cilvēku rokās, un viņi viņu nogalinās; bet vienreiz nogalināts, pēc trim dienām viņš atkal celsies ».
Tomēr viņi nesaprata šos vārdus un baidījās lūgt viņam paskaidrojumus.
Tikmēr viņi sasniedza Kapernaumu. Un, kad viņš bija mājās, viņš viņiem jautāja: "Par ko jūs pa ceļam strīdaties?"
Un viņi klusēja. Faktiski pa ceļam viņi savā starpā bija pārrunājuši, kurš ir lielākais.
Tad, apsēdies, viņš piezvanīja Divpadsmit un sacīja viņiem: "Ja kāds vēlas būt pirmais, esiet mazākais no visiem un visu kalps."
Un, paņēmis bērnu, viņš nolika viņu vidū un, apskāvis viņu, sacīja viņiem:
"Kas mani sveic kādu no šiem bērniem, tas mani sveic; kas mani uzņem, tas mani neuzņem, bet tas, kurš mani sūtīja. "

Santa Terēza del Bambina Gesū (1873-1897)
Karmelīts, baznīcas ārsts

20. lūgšana
«Ja kāds vēlas būt pirmais, esi mazākais no visiem un kalps no visiem»
Jēzus! (...) Tāda ir jūsu pazemība, dievišķais godības ķēniņš, pakļauties visiem saviem priesteriem, nenošķirot tos, kas jūs mīl, no tiem, kuri diemžēl ir remdeni vai auksti jūsu kalpošanā. Pēc viņu aicinājuma nāc no debesīm; pat ja viņi paredz vai atliek svētā upura stundu, jūs vienmēr esat gatavs. Ak, mans mīļais, zem baltā saimnieka plīvura, cik maiga un pazemīga sirds tu man parādies! (Mt 11, 29) Lai iemācītu man pazemību, jūs nevarat sevi vairāk pazemināt; Tāpēc es gribu atbildēt uz jūsu mīlestību, lai manas māsas mani vienmēr atstātu pēdējā vietā un pārliecinātu, ka šī vieta ir mana. (...)

Es zinu, ak, mans Dievs, ka tu pazemini savu lepno dvēseli; Tam, kurš sevi pazemo, dodiet slavas mūžību; Tāpēc es vēlos likt sevi pēdējā vietā, lai dalītos tavos pazemojumos, lai “piedalītos ar tevi” (Jņ 13: 8) Debesu valstībā.

Kungs, tu zini manu vājumu; Katru rītu es pieņemu lēmumu praktizēt pazemību un vakarā es atzīstu, ka sava lepnuma dēļ es joprojām esmu izdarījis daudz trūkumu. Šī iemesla dēļ man ir kārdinājums atturēties, bet, es zinu, arī drosme ir lepnums. Tāpēc tikai jūsos es gribu atrast savu cerību. Tā kā jūs varat darīt jebko, esiet cienīgs dzemdēt tikumību, kuras es vēlos savā dvēselē. Lai iegūtu šo žēlastību no jūsu bezgalīgās žēlastības, es jums ļoti bieži atkārtošu: «Ak, Jēzu, lēnprātīgs un pazemīgas sirds, padari manu sirdi līdzīgu tavai! »