1. gada 2018. decembra evaņģēlijs

Atklāsmes 22,1-7.
Tā Kunga eņģelis man parādīja Jānim dzīvā ūdens upi, kas ir tik skaidra kā kristāls, kas plūda no Dieva un Jēra troņa.
Pilsētas laukuma vidū un abpus upei ir dzīvības koks, kas dod divpadsmit ražas un katru mēnesi dod augļus; koka lapas kalpo tautām.
Un lāstu vairs nebūs. Dieva un Jēra tronis atradīsies viņas vidū, un viņas kalpi viņu pielūgs;
viņi redzēs viņa seju un uz pieres nes viņa vārdu.
Nebūs vairs nakts, un viņiem vairs nebūs vajadzīga ne lampu gaisma, ne saules gaisma, jo Kungs Dievs viņus apgaismo un viņi valdīs mūžīgi mūžīgi.
Tad viņš man sacīja: “Šie vārdi ir droši un patiesi. Kungs, Dievs, kurš iedvesmo praviešus, ir sūtījis savu eņģeli, lai parādītu saviem kalpiem, kas drīz notiks.
Šeit es drīz ieradīšos. Svētīgi ir tie, kas tur šīs grāmatas pravietiskos vārdus ”.

Salmi 95(94),1-2.3-5.6-7.
Nāc, mēs aplaudējam Kungam,
mēs uzmundrināmies uz mūsu pestīšanas klints.
Ejam pie viņa, lai pateiktos viņam,
mēs viņu uzmundrinām ar prieka dziesmām.

Lielais Dievs ir Tas Kungs, lielais karalis pāri visiem dieviem.
Viņa rokā ir zemes bezdibenis,
kalnu virsotnes ir viņa.
Viņa ir jūra, viņš to radīja,
viņa rokas ir veidojušas zemi.

Nāc, mēs mīlam prostratīvus,
ceļos Kunga priekšā, kurš mūs radījis.
Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam viņa ganību ļaudis,
ganāmpulku, kuru viņš ved.

No Jēzus Kristus evaņģēlija saskaņā ar Lūkas 21,34-36.
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: «Esiet piesardzīgs, lai jūsu sirdis netiktu noslāpētas, piedzērušās un satrauktu par dzīvi un lai tajā dienā viņi pēkšņi nenāktu uz jums;
tāpat kā lazda kritīs uz visiem tiem, kas dzīvo uz visas zemes.
Visu laiku skatieties un lūdzieties, lai jums būtu spēks izbēgt no visa, kam jānotiek, un parādīties Cilvēka Dēla priekšā.