Šodienas Evaņģēlijs 16. gada 2020. septembris ar pāvesta Franciska vārdiem

DIENAS LASĪŠANA
No apustuļa Sv. Pāvila pirmās vēstules korintiešiem
1.Kor 12,31 - 13,13

Tā vietā brāļi ļoti vēlas pēc vislielākās harizmas. Tātad, es jums parādīšu viscildenāko veidu.
Ja es runātu cilvēku un eņģeļu valodās, bet man nebūtu žēlsirdības, es būtu kā dārdoša bronza vai klaudzošs šķīvis.
Un, ja man būtu pravietojumu dāvana, ja es zinātu visus noslēpumus un man būtu visas zināšanas, ja man būtu pietiekami daudz ticības kalnu nēsāšanai, bet man nebūtu labdarības, es nebūtu nekas.
Un pat tad, ja es atdotu visas savas mantas kā pārtiku un nodotu savu ķermeni, lai ar to varētu lepoties, bet man nebūtu labdarības, man tas nebūtu noderīgs.
Labdarība ir lieliska, labdarība ir labestīga; viņa nav skaudīga, nelepojas, lepnumā nepūšas, viņai netrūkst cieņas, viņa nemeklē pati savu interesi, nav dusmīga, neņem vērā saņemto ļaunumu, neizbauda netaisnību, bet priecājas par patiesību. Atvainojiet, visi tic, visas cerības, visi iztur.
Labdarība nekad nebeigsies. Pravietojumi izzudīs, valodu dāvana beigsies un zināšanas izzudīs. Patiesībā nepilnīgi mēs zinām un nepilnīgi pareģojam. Bet, kad nāks tas, kas ir ideāls, pazudīs tas, kas ir nepilnīgs. Kad es biju bērns, es runāju kā bērns, es domāju kā bērns, es pamatoju kā bērns. Kļuvis par vīrieti, es izslēdzu to, kas ir kā bērns.
Tagad mēs redzam sajauktā veidā, tāpat kā spogulī; tad tā vietā mēs redzēsim aci pret aci. Tagad es zinu nepilnīgi, bet tad zināšu perfekti, jo arī es esmu pazīstama. Tātad tagad paliek šīs trīs lietas: ticība, cerība un labdarība. Bet vislielākā ir labdarība!

DIENAS evaņģēlijs
No evaņģēlija saskaņā ar Lūku
Lk 7,31: 35-XNUMX

Tajā laikā Kungs teica:

“Ar ko es varu salīdzināt šīs paaudzes cilvēkus? Kurš tas ir līdzīgs? Tas ir līdzīgi bērniem, kuri, sēžot laukumā, šādi kliedz viens otram:
"Mēs spēlējām flautu, un jūs nedejojāt,
mēs dziedājām raudu un tu neraudi! ”.
Patiesībā atnāca Jānis Kristītājs, kurš neēd maizi un nedzer vīnu, un jūs sakāt: "Viņš ir apsēsts ar dēmoniem". Cilvēka Dēls ir atnācis, ēdot un dzerot, un jūs sakāt: "Šeit ir rijējs un dzērājs, nodokļu iekasētāju un grēcinieku draugs!".
Bet gudrību visi viņas bērni ir atzinuši par taisnīgiem ».

SVĒTĀ TĒVA VĀRDI
Tas sāp Jēzus Kristus sirdi, šo neuzticības stāstu, šo stāstu par Dieva glāstu neatzīšanu, Dieva mīlestību, mīlestībā esošu Dievu, kurš tevi meklē, meklē, lai arī tu būtu laimīgs. Šī drāma nenotika tikai vēsturē un beidzās ar Jēzu, tā ir ikdienas drāma. Tā ir arī mana drāma. Katrs no mums var teikt: “Vai es varu atpazīt laiku, kurā mani apmeklēja? Vai Dievs mani apciemo? Katrs no mums var krist vienā un tajā pašā grēkā kā Izraēla tauta, tajā pašā grēkā kā Jeruzaleme: neatzīstot laiku, kurā mūs apmeklēja. Un katru dienu Tas Kungs mūs apciemo, katru dienu viņš klauvē pie mūsu durvīm. Vai es dzirdēju kādu uzaicinājumu, iedvesmu sekot viņam tuvāk, veikt labdarības darbu, lūgt vēl mazliet? Es nezinu, tik daudz lietu, uz kurām Kungs mūs katru dienu aicina tikties ar mums. (Santa Marta, 17. gada 2016. novembris)