Šodienas Evaņģēlijs 2. gada 2020. novembris ar pāvesta Franciska vārdiem

DIENAS LASĪŠANA
Pirmais lasījums

No Ījaba grāmatas
Ījaba 19,1.23-27a

Atbildot Ījabs sāka teikt: «Ak, ja mani vārdi būtu uzrakstīti, ja tie būtu fiksēti grāmatā, būtu uzdrukāti ar dzelzs irbuli un svinu, tie uz visiem laikiem būtu iegravēti uz klints! Es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs un ka viņš galu galā celsies uz putekļiem! Pēc tam, kad šī mana āda būs noplēsta, bez savas miesas es redzēšu Dievu, es redzēšu viņu, es pats, manas acis skatīsies uz viņu, nevis citu ».

Otrais lasījums

No svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem
Rm 5,5-11

Brāļi, cerība nepieviļ, jo Dieva mīlestība ir ielieta mūsu sirdīs caur mums dāvāto Svēto Garu. Patiesībā, kad mēs vēl bijām vāji, noteiktā laikā Kristus nomira par ļaunajiem. Tagad diez vai kāds ir gatavs mirt par taisnīgo; varbūt kāds uzdrošinātos nomirt par labu cilvēku. Bet Dievs parāda savu mīlestību pret mums ar to, ka, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki, Kristus nomira par mums. Vēl jo vairāk, attaisnojoties viņa asinīs, caur viņu mēs tiksim izglābti no dusmām. Jo, ja mēs, būdami ienaidnieki, tikām samierināti ar Dievu, pateicoties viņa Dēla nāvei, vēl vairāk, tagad, kad mēs esam samierinājušies, mūs izglābs viņa dzīvība.
Ne tikai to, bet mēs arī slavējam Dievu caur savu Kungu Jēzu Kristu, pateicoties kuram mēs tagad esam saņēmuši samierināšanos.
DIENAS evaņģēlijs
No evaņģēlija saskaņā ar Jāni
Jn 6,37-40

Tajā laikā Jēzus sacīja pūlim: "Viss, ko Tēvs man dod, nāks pie manis: To, kurš nāk pie manis, es neizdzenīšu, jo es nokāpu no debesīm nevis tāpēc, lai izpildītu savu gribu, bet gan gribu. tas, kurš mani sūtīja. Tā ir viņa griba, kas mani sūtīja: lai es neko nezaudētu no tā, ko viņš man ir devis, bet ka es viņu uzmodinu pēdējā dienā. Tā patiesībā ir mana Tēva griba: ka ikvienam, kurš redz Dēlu un tic tam, ir mūžīgā dzīvība; un es viņu piecelšu pēdējā dienā ».

SVĒTĀ TĒVA VĀRDI
Dažreiz kāds dzird šo iebildumu par Svēto Misi: “Bet kam paredzēta Mise? Es eju uz baznīcu, kad man tas patīk, pareizāk sakot, es lūdzu vienatnē ”. Bet Euharistija nav privāta lūgšana vai skaista garīga pieredze, tā nav vienkārša pieminēšana tam, ko Jēzus darīja pēdējā Vakarēdienā. Mēs labi saprotam, ka Euharistija ir "piemiņas vieta", tas ir žests, kas aktualizē un padara aktuālu Jēzus nāves un augšāmcelšanās notikumu: maize patiešām ir viņa miesa, kas mums dota, vīns patiešām ir viņa Asinis izlēja par mums. (Pāvests Francisks, 16. gada 2015. augusta Eņģelis)