Šodienas evaņģēlijs ar komentāru: 19. gada 2020. februāris

No Jēzus Kristus evaņģēlija saskaņā ar Marka 8,22-26.
Tajā laikā Jēzus un viņa mācekļi ieradās Betsaidā, kur viņi atveda pie viņa aklu cilvēku un lūdza viņu pieskarties.
Tad, paņēmis neredzīgo aiz rokas, viņš izveda viņu no ciema un, acis uzliekot siekalām, uzlika viņam rokas un jautāja: "Vai kaut ko redzi?"
Viņš, paskatījies uz augšu, sacīja: "Es redzu vīriešus, jo es redzu kā kokus, kas staigā."
Tad viņš atkal uzlika acis uz acīm un skaidri redzēja mūs, tika dziedināts un visu redzēja no attāluma.
Un aizsūtīja viņu mājās, sakot: "Neej pat ciemā."
Bībeles liturģiskais tulkojums

Sv. Džeroms (347–420)
priesteris, Bībeles tulkotājs, Baznīcas ārsts

Homilijas Markā, n. 8, 235; SC 494
"Atveriet manas acis ... jūsu likuma brīnumiem" (Ps 119,18)
"Jēzus uzlika acis siekalām, uzlika viņam rokas un jautāja, vai viņš kaut ko redz." Zināšanas vienmēr ir progresīvas. (…) Perfektas zināšanas tiek sasniegtas par ilgu laiku un ilgām mācībām. Vispirms piemaisījumi pazūd, aklums izzūd, un tāpēc nāk gaisma. Kunga siekalas ir nevainojama mācība: lai mācītu perfekti, tās nāk no Tā Kunga mutes. Tā Kunga siekalas, kas izriet no tās būtības, ir zināšanas, tāpat kā vārds, kas nāk no viņa mutes, ir līdzeklis. (...)

"Es redzu vīriešus, jo es redzu kā kokus, kas staigā"; Es vienmēr redzu ēnu, vēl nav patiesības. Šeit ir šī vārda nozīme: es kaut ko redzu Likumā, bet es joprojām neuztveru Evaņģēlija spīdošo gaismu. (...) "Tad viņš atkal uzlika rokas uz acīm un skaidri redzēja mūs, tika dziedināts un visu redzēja no attāluma." Viņš redzēja - es saku - visu, ko mēs redzam: viņš redzēja Trīsvienības noslēpumu, viņš redzēja visus svētos noslēpumus, kas ir Evaņģēlijā. (...) Mēs viņus arī redzam, jo ​​ticam Kristum, kurš ir patiesā gaisma.