Šodienas evaņģēlijs ar komentāru: 24. gada 2020. februāris

No Jēzus Kristus evaņģēlija saskaņā ar Marka 9,14-29.
Tajā laikā Jēzus nolaidās no kalna un piegāja pie mācekļiem, ieraudzīja viņus liela pūļa un rakstu mācītāju ieskauti, kas ar viņiem diskutēja.
Visu pūli, viņu ieraudzījis, pārņēma brīnums un aizskrēja viņu apsveikt.
Un viņš viņiem jautāja: "Ko jūs ar viņiem diskutējat?"
Viens no pūļa viņam atbildēja: «Mācītāj, es atvedu pie jums savu dēlu, kas valdīja klusā garā.
Kad viņš to satver, viņš to iemet zemē un viņš puto, sarīvē zobus un sastingst. Es teicu jūsu mācekļiem, lai viņu dzen prom, bet viņiem tas neizdevās.
Pēc tam viņš viņiem atbildēja: “Ak, neticīgā paaudze! Cik ilgi es būšu pie tevis? Cik ilgi man būs jāsamierinās ar tevi? Atnesiet to man. »
Un viņi to atveda viņam. Jēzus acīs gars satricināja zēnu ar krampjiem, un viņš, nokritis uz zemes, ripoja putojot.
Jēzus tēvam jautāja: "Cik ilgi tas ar viņu notiek?" Un viņš atbildēja: “No bērnības;
patiesībā viņš to bieži nogalināja pat ugunī un ūdenī. Bet, ja jūs varat kaut ko darīt, tad nožēlojiet mūs un palīdziet mums ».
Jēzus sacīja viņam: «Ja jūs varat! Viss ir iespējams tiem, kas tic ».
Zēna tēvs skaļi atbildēja: "Es ticu, palīdziet man savā neticībā."
Tad Jēzus, redzēdams pūli skrienam, draudēja nešķīstam garam, sakot: "Mēms un nedzirdīgs gars, es tev pavēlu, izej no viņa un nekad neatgriezies iekšā".
Un kliegdams un stipri viņu kratot, viņš iznāca. Un zēns kļuva kā miris, tā ka daudzi sacīja: "Viņš ir miris."
Bet Jēzus paņēma viņu aiz rokas un pacēla, un viņš piecēlās.
Tad viņš iegāja mājā, un mācekļi viņam privāti jautāja: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?"
Un viņš sacīja viņiem: "Šāda veida dēmonus nevar izdzīt nekādā citā veidā, kā vien caur lūgšanu."

Erma (2. gs.)
Gans, devītais priekšraksts
«Palīdziet man neticībā»
Noņemiet no sevis nenoteiktību un absolūti nešaubieties, lūdzot Dievu, sakot sevī: "Kā es varu lūgt un saņemt no Tā Kunga, kurš ir daudz grēkojis pret viņu?" Nedomājiet šādi, bet no visas sirds vērsieties pie Kunga un stingri lūdzieties pret viņu, un jūs uzzināsit viņa lielo žēlsirdību, jo viņš jūs nepametīs, bet izpildīs jūsu dvēseles lūgšanu. Dievs nav tāds kā vīrietis, kurš tur skumjas, viņš neatceras pārkāpumus un ir līdzjūtīgs pret savu radību. Tikmēr šķīstiet savu sirdi no visām šīs pasaules iedomībām, no ļaunuma un grēka (..) un lūdziet Kungu. Jūs saņemsit visu (...), ja jautāsit ar pilnu pārliecību.

Ja jūs sirdī vilcināsities, jūs nesaņemsit nevienu no jūsu pieprasījumiem. Tie, kas šaubās par Dievu, nav nolemti un neko neizņem no viņu prasībām. (...) Tie, kas šaubās, ja vien viņi negriezīsies, diez vai tiks izglābti. Tāpēc šķīstiet sirdi no šaubām, uzlieciet stipru ticību, ticiet Dievam un jūs saņemsit visus jūsu lūgumus. Ja gadās, ka ir par vēlu izpildīt kādu lūgumu, neļaujieties šaubām, jo ​​jūs nekavējoties nesaņemat savas dvēseles lūgumu. Kavēšanās ir likt jums augt ticībā. Tāpēc jums nav apnicis jautāt, cik daudz jūs vēlaties. (...) Sargieties no šaubām: tas ir briesmīgi un bezjēdzīgi, tas izskauž daudzus ticīgos no ticības, pat tos, kuri bija ļoti apņēmīgi. (...) Ticība ir spēcīga un spēcīga. Ticība faktiski visu sola, visu paveic, kamēr šaubās, jo tai trūkst uzticības, neko nesasniedz.