Vicka no Medjugorje: kāpēc tik daudz parādību?

Janko: Vicka, tas, ko tu saki, jau ir zināms, ka Dievmāte tev parādās vairāk nekā trīsdesmit mēnešus.
Vika: Kas par to?
Janko: Daudziem tas šķiet pārāk garš un neskaidrs fakts.
Vika: Bet kā tam ir jāizskatās? It kā būtu svarīgi tam, kas šķiet citiem!
Janko: Pasaki man patiesību, ja arī tev tā šķiet.
Vika: Jā; agrāk man tā dažreiz likās. Patiesībā sākumā bieži jautājām Dievmātei: "Mana Madonna, cik ilgi tu mums parādīsies?".
Janko: Un viņa?
Vika: Reizēm viņa klusēja, it kā nedzirdētu. Bet dažreiz viņš mums teica: "Mani eņģeļi, vai es jūs jau esmu noguris?" Tagad mēs jums šīs lietas vairs neprasām. Vismaz es to vairs nedaru; par pārējiem es nezinu.
Janko: Labi. Vai bija dienas, kad Dievmāte tur neparādījās?
Vika: Jā, ir bijuši. Es jums to jau teicu.
Janko: Un cik reizes tas ir noticis šajās 900+ dienās?
Vika: Es nevaru runāt citu vārdā. Kas attiecas uz mani, es neesmu viņu redzējis piecas reizes visā šajā laikā.
Janko: Pastāsti vai citi viņu redzēja šajās piecās dienās?
Vika: Nē; ES tā nedomāju. Bet es nezinu precīzi. Es tiešām uzskatu, ka mēs to neesam redzējuši, jo esam par šo faktu savā starpā runājuši.
Janko: Kāpēc Dievmāte nenāca tajos laikos?
Vicka: Es nezinu.
Janko: Vai tu esi viņam dažas reizes prasījis?
Vika: Nē, nekad. Mēs nevaram noteikt, kad tas nāk un kad nē. Tikai vienu reizi viņš mums teica, ka nevajag brīnīties, ja kādu citu reizi viņš neatnāks. Dažās dienās viņa ieradās vairākas reizes vienā dienā.
Janko: Kāpēc viņš to izdarīja?
Vika: Es nezinu. Viņš atnāk, mums kaut ko stāsta, lūdz kopā ar mums un aiziet.
Janko: Vai tas ir noticis daudzas reizes?
Vika: Jā, jā. It īpaši sākumā.
Janko: Vai joprojām šādi notiek?
Vika: Ko?
Janko: Lai Dievmāte tur neparādās.
Vika: Nē. Tas vairs nenotika. Precīzi nezinu, bet sen nav bijis. Es runāju par sevi; par pārējiem es nezinu.
Janko: Vai joprojām gadās, ka jums tas parādās vairākas reizes vienā dienā?
Vika: Nē, nē; jau sen. Vismaz cik es zinu.
Janko: Labi, Vicka. Vai jūs domājat, ka Dievmāte jums vienmēr parādīsies?
Vika: Es neticu tam, un esmu pārliecināts, ka arī pārējie nedomā. Bet es negribu par to domāt. Kāda jēga par to domāt, ja es neko nevaru izdarīt?
Janko: Tas ir labi. Bet ir vēl viena lieta, kas mani interesē.
Vika: Ko?
Janko: Vai varat sniegt dažas atbildes uz jautājumu, kāpēc Dievmāte jums tik ilgi parādās?
Vika: Dievmāte noteikti zina. Mēs…
Janko: Skaidrs: tu nezini. Bet kā tu domā?
Vika: Nu, es teicu, ka tas ir par Dievmāti. Bet, ja jūs patiešām vēlaties zināt, Dievmāte mums teica, ka šī ir viņas pēdējā parādīšanās uz zemes. Tāpēc viņa tuvākajā laikā nevar pabeigt visu, ko vēlas.
Janko: Ko tu ar to domā?
Vika: Bet, pamēģini pārdomāt: kā viss būtu noticis, ja Dievmāte mums būtu parādījusies tikai desmit vai divdesmit reizes un tad pazudusi. Tādā steigā viņš jau būtu visu aizmirsis. Kurš gan būtu ticējis, ka viņa šeit ieradusies?
Janko: Jūs to labi novērojāt. Vai tad, jūsuprāt, Dievmātei vēl ilgi būs jāparādās?
Vika: Es nevaru precīzi zināt. Bet viņš noteikti to darīs, lai viņa vēstījums varētu izplatīties visā pasaulē. Viņš arī mums pastāstīja kaut ko līdzīgu.
Janko: Ko viņš tev teica?
Vika: Nu, viņa mums teica, ka ieradīsies pat pēc tam, kad atstās mums savu žetonu. Viņš tā teica.
Janko: Tas ir labi, to nav iespējams kontrolēt. Bet jūs man teicāt, ka šī būs viņa pēdējā parādīšanās uz zemes. Vai jūs pārsteidzāties man to pateikt vai nē?
Vika: Nē, es nemaz nebiju sasteigta. Dievmāte mums teica tieši tā.
Janko: Varbūt tā vairs neizskatīsies?
Vika: Es to nezinu. Es nezinu, kā filozofēt; dari to, ja vēlies. Dievmāte teica, ka šis ir viņas rases un cīņas par dvēselēm laiks. Jūs noteikti esat dzirdējuši, ko Dievmāte teica Mirjanai. Viņš arī mums pastāstīja. Vai atceries, ko viņš teica Marijai? Tas nevar beigties tik drīz.
Janko: Vicka, tomēr nav viss skaidrs.
Vicka: Nu, tu jautā Dievmātei; ka tu to tev paskaidro. Es to nespēju. Es tikai vēlos jums to pateikt vēlreiz.
Janko: Pastāsti man, lūdzu.
Vicka: Es runāju par to ar labu priesteri no Zagrebas.
Janko: Vai viņš viegli saprata?
Vika: Es nezinu. Viņš teica, ka pat Jēzus tikai vienu reizi tā dzīvoja uz zemes. Un tā arī Dievmāte atkal var būt uz zemes savā veidā. Man tas patika un esmu pārsteigts. Šajā sakarā man nav nekā cita, ko teikt. Runā, ka nevienam nav pienākuma ticēt parādībām; tā ka katrs domā ko grib.
Janko: Tātad tu man neko vairāk par šo nestāsti?
Vicka: No šī, nē.
Janko: Labi, Vicka. Paldies par to, ko tu man teici.