Madonas dei latteri svētvietas apmeklējums, lai maijā noslēgtu Mariju

Marijas Santissima dei Lattani svētnīca ir mariāņu svētvieta, kas atrodas Rokamfonfinas pašvaldības teritorijā Kampānijā.

vēsture

Svētnīcu 1430. gadā nodibināja San Bernardino da Siena un San Giacomo della Marca, kas tur bija ieradušies pēc ziņām par Jaunavas statujas atrašanu tajā pašā vai iepriekšējā gadā. Tika uzcelta pirmā lauku kapela, pēc tam pirmā baznīca, drīz pēc tam tās pašreizējās formās paplašinot no 1448. līdz 1507. gadam.

1446. gadā pāvests Jevgeņijs IV uzticēja klosteri, kuru pa to laiku uzcēla, franciskāņiem.

Pāvests Pāvils VI 1970. gada martā paaugstināja svētnīcu par nelielas bazilikas cieņu.

apraksts

Svētnīcas ēkas paveras uz lielu iekšējo pagalmu, no kura paveras panorāma. No tā paveras skats uz baznīcu, konventu un tās dibināšanas laikā celto ēku ar nosaukumu "Protoconventino" vai "San Bernardino hermitage", kas nesen atjaunota sākotnējā formā.

Baznīcas fasādē, kurai priekšā ir liels protrūms ar apaļu arku, tiek saglabātas oriģinālās 1507. gada koka durvis. Interjers ar vienu navu, kas sadalīts balstos ar pīlāriem, kas atbalsta krusta velves ar zemu smailu arku, saglabā piecpadsmitā un astoņpadsmitā gadsimta freskas un gotikas logi ar polihroma logiem. Kreisajā pusē ir Latgales Jaunavai veltītā kapela ar freskētu kupolu, kurā bazaltā atrodas akmens Madonas un Bērna statuja, pārklāta ar polihroma gleznu, iespējams, attiecināma uz devīto gadsimtu. Konventam ir fasāde ar arkveida portiku un iekšpusē taisnstūrveida klosteris ar smailām arkām, kuras atbalsta dažādu formu kolonnas, divos stāvos. Ir septiņpadsmitā gadsimta freskas, kuras gleznojis viņa tēvs Tommaso di Nola. Restorāns atveras uz klostera.

No tā saucamās "Protoconventino" ēkas paveras skats uz iekšpagalmu ar divstāvu lodžiju, kas ir atvērta ielejas virzienā ar logiem, apakšējā - dekorēta ar rožu logu.

Pagalmā ir arī akmens strūklaka, bet sānos pret kalnu - piecpadsmitā gadsimta strūklaka, kuru 1961. gadā rotā krāsainas keramikas attēlojums.